Reģionālo pasažieru pārvadātāju autobusi no visas Latvijas otrdien simboliski "apmeta līkumu" ap valdību – burtiski un politiski, protestējot pret kritisko nozares finansējuma trūkumu. Uzņēmēji brīdina: bez steidzamas rīcības reisi tiks slēgti un uzņēmumi bankrotēs. Pārvadātāji pieprasa 15 miljonus eiro zaudējumu segšanai, jo valsts pasūtījums šobrīd tiekot pildīts ar zaudējumiem.
Valmieras, Daugavpils, Rēzeknes, Tukuma… kā arī citu Latvijas reģionālo pārvadātāju pasažieru autobusi otrdien riņķoja ap Ministru kabinetu.
Šī rīcība ir kā signāls valstsvīriem, aicinot viņus rast risinājumu attiecībā uz nepietiekamu finansējumu nozarei.
Arī paši, daži desmiti, uzņēmumu pārstāvji ar plakātiem rokās, bet bez skaļiem saukļiem, pulcējās pie valdības mājas, lai pagaidām klusi un mierīgi paustu, ka viņi piedzīvo smago krīzi, ko izraisījusi ilgstoša kavēšanās, nepārskatot līgumu finanšu nosacījumus.
"Šobrīd mēs uz Rīgu ar plakātiem un autobusu atbraucām, bet, jā, ja neieklausīsies, būs bargākā tonī un akcijās," norāda SIA "Daugavpils autobusu parks" valdes loceklis Gundars Kristapsons.
Pie Ministru kabineta, reģionālie pārvadātāji atgādina – sabiedriskais transports ārpus Rīgas nav luksusa prece, tā ir ikdienas nepieciešamība tūkstošiem cilvēku. Taču finansiālā spriedze pieaug, un daudzi uzņēmēji ir uz iznīcības robežas. Viņi brīdina: ja situācija paliks nemainīga — autobusi pārstās braukt!
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Sarunas ar Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju par izmaksu indeksāciju un zaudējumu kompensēšanu turpinās jau kopš marta, taču reāli risinājumi vēl nav panākti.
"Lielākā sāpe ir tāda, ka sakarā ar to, ka trūkst līdzekļu pārvadātājiem, ir plāns slēgt lielu daļu: it kā nerentablu, bet vajadzīgu maršrutu, lai nokļūtu uz darbu, skolu, ārsta," vērš uzmanību SIA "Ecolines" Reģionālo starppilsētu maršrutu daļas direktore Sanita Drēviņa.
Šobrīd nozarē valda bezcerība. Pārvadātājiem jāsniedz pakalpojumi par cenu, kura reālajā tirgū vairs neeksistē.
"Mums ir lieli zaudējumi, jo līgumi noslēgti un piedāvājumi iesniegti 2021. gadā. Mēs visi zinām, kas notika pēc tam, degvielas cenas, algas šoferiem, kas ir divas reizes lielākas nekā solīts, bet neviens nestrādās par pieciem eiro stundā," saka AS "Rēzeknes autobusus parks" valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule.
"Valsts izdomājusi, lai darba devējs sponsorē valstij reģionālos pārvadājumus. Tas nav korekti. Valstij jāatrod līdzekļi, jāpārskata līgums," pauž arodbiedrības LAKRS priekšsēdētāja Inga Vējiņa.
Asociācija prasa papildu 15 miljonu eiro piešķiršanu, lai nosegtu šī brīža zaudējumus, kā arī palielināt budžeta bāzi 2026. gadam par tādu pašu summu un pārskatīt noslēgtos ilgtermiņa līgumus.
"Gadu no gada šos ārkārtas līdzekļus neiekļāva bāzes budžetā. Ja tas tiktu izdarīts, tad šodien mēs te nebūtu. Nauda būtu," stāsta Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lai gan gaidījuši arī premjerministri, pie protestētājiem Evika Siliņa (JV) tā arī neieradās. Pārrunāt notiekošo atnāca atbildīgais par nozari – satiksmes ministrs Andris Švinka (P).
Ministrs sacīja, ka sabiedriskajam transportam patlaban dotācija ir 52 miljoni eiro, un tāda summa plānota arī nākamgad. Viņš piebilda, ka situācija ir sarežģīta vēsturiski noslēgto līgumu dēļ, tāpēc būs jāmeklē iespējas, kā to labot. Viens no risinājumiem varētu būt: digitalizācija attiecībā uz biļešu iegādi un pasažieru skaitīšanu.
"Esošā budžeta ietvaros, papildu finansējums šiem līgumiem nav iespējams. Esam situācijā, ka noslēgti nekvalitatīvi līgumi un pusēm šīs saistības jāpilda. Lielais jautājums, vai var kaut ko darīt ārpus līguma. Kā pārvadātāji grib. Risinājums? Precīzi dati. Kuros maršrutos, cik pasažieri tiek pārvadāti. Šis jautājums jāsakārto. Domāju to atrisināsim," teic Švinka.
"Ministri, protams, mainās, bet tas nenozīmē, ka valstij nav jānes atbildība. Tas ir interesants punkts, par ko sabiedrībai padomāt," norāda arodbiedrības LAKRS priekšsēdētāja Inga Vējiņa.
Pārvadātāji atzīmē, ka šis protests nebija vienkārši neapmierinātības izrādīšana, bet gan nopietns brīdinājums. Jautāts, vai ministra runā pārliecināja, SIA "VTU Valmiera" valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols atbild noraidoši: "Absolūti nē. Daudz politiski teikumi, bez satura un konkrētiem lēmumiem."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Jebkurā gadījumā skatāmies, ka jāiet uz tiesvedību. Mēs prasām likumiskas prasības. Neko virs likuma," pauž SIA "Daugavpils autobusu parks" valdes loceklis Gundars Kristapsons.
Nozares pārstāvji un ministrs vienojās, ka augustā beigās varētu notikt kārtējā tikšanās. Tiesa, lielas cerības viņi nelolo, jo tādas ir bijušas neskaitāms reizes, bet pagaidām bez rezultāta.
