Latvijā aizvadīta "zvaigžņu lietus" nakts

Cilvēki iekārtojās LU Botāniskā dārza pļavā, kuru ieskauj lieli koki, kas apslāpē pilsētas gaismas, lai labāk varētu redzēt skaisto debess šovu – "zvaigžņu lietu", kas katru augustu mums liek pacelt galvas un satraukti vērot debesis.

Pasākumā cilvēki bija ieradušies ne tikai ar ērtiem krēsliem un plediem, lai vērotu zvaigznes, bet arī ar saviem lieliem un maziem teleskopiem.

"Vairāk krītošas zvaigznes var redzēt, skatoties debesīs bez teleskopa. Perseīdu meteoru plūsmā ir daudz, daudz vairāk krītošu zvaigžņu nekā citās meteoru plūsmās," stāsta "ieskaties.lv" pārstāvis Einārs Dreimanis, kas šajā vakarā ikvienam interesentam ļaus ieskatīties spoguļu teleskopā.

"Teleskops pietuvina un savāc gaismu," paskaidro Dreimanis.

Vakaru atklāja LU astronoms Vitālijs Kuzmovs, kurš stāstīja par Perseīdu nosaukuma izcelsmi, kā atpazīt zvaigznājus un kāds ir vislabākais virziens meteoru vērošanai.

Pie debesīm ir 88 zvaigznāji un no tiem 55 var redzēt Latvijā. "Zvaigznāji ir iedalīti apgabalos, kuriem senie grieķi deva nosaukumus. Perseīdu zvaigznāja nosaukums par godu Herakla priekštecim Persejam," stāsta astronoms Kuzmovs, kas visiem apmeklētājiem apstiprina, ka par Perseīdu meteoru lietu atbildīgais debess ķermenis ir Svifta-Tatla komēta.

"Šo komētu 1862. gadā neatkarīgi viens no otra atklāja Lūiss Svifts un Horācijs Tatls. Svifta-Tatla komēta periodiski šķērso Zemes orbītu. Tā veic vienu apgriezienu ap Sauli ik pēc 133 gadiem, atrodoties ļoti izstieptā orbītā, kas to ved no Plutona ārpusē līdz Saules sistēmas iekšienei" stāsta Kuzmovs.

Astronoms min, ka ir regulāras meteoru plūsmas, piemēram, Perseīdas, Kvadrantīdas vai Geminīdas, kas rodas, kad Zeme šķērso komētas orbītā esošu putekļu un daļiņu joslu. "Šādas plūsmas tiek novērotas katru gadu noteiktos laikos un ir paredzamas," stāsta Kuzmins un paskaidro: "Atšķirībā no plūsmas meteoriem sporādiskie meteori ir nejauši objekti, kas nav saistīti ar kādu konkrētu plūsmu un var parādīties jebkurā laikā. Piemēram, pagājušajā gadā varēja novērot spožo Čučiņšanas-ATLAS komētu."

"Krītošā zvaigzne" jeb meteors ir īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas meteoroīdam ar kosmisko ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā. Berzes dēļ meteoru veidojošais ķermenis sakarst un vairākumā gadījumu pilnīgi iztvaiko. Atsevišķos gadījumos tas nokrīt uz Zemes kā meteorīts. Astronoms mierina, ka viņš līdz šim nav dzirdējis, ka kāda krītoša zvaigzne būtu nositusi cilvēku.

Liels izaicinājums krītošo zvaigžņu vērotājiem šovakar bija spožais Mēness. Lai arī Mēness ir dilstošajā fāzē, tāpat tā intensīvā Mēness gaisma radīja dabisku gaismas piesārņojumu, veidojot spožu plīvuru debesīs, kas aizsedza mazāk spožos meteorītus, bet netraucēja saskatīt visgaišākos.

Astronoms neslēpa, ka krītošo zvaigžņu vērotājiem ir jābūt pacietīgiem, jo nav noteikta intervāla zvaigžņu krišanai. Arī viņš minēja, ka ir ticējums, ja pamana zvaigzni, iedomāties vēlēšanos, tad tā piepildīsies. Taču tās krīt tik ātri, ka pamanot tik vien spēj, kā sajūsmā iesaukties: "Nokrita!"

Armands no Dienvidkurzemes iemūžināja Mēnesi, kas spoži izgaismoja debesis un neslēpa: "No zvaigžņu lietus maz kas tika."

Labāk krītošas zvaigznes bija redzamas brīžos, kad Mēnesi aizsedza mākoņi.

Arī Jaunpils pusē tika iemūžināts "zvaigžņu lietus".

Kristīne vakar zvaigžņu lietu skatījās Skultes pludmalē. "Zvaigznes krita, sajūsma tajos brīžos bija tik liela, ka neviena vēlēšanās nav ievēlēta. Laikam jau tāpēc, ka mēs laimīgi cilvēki tāpat, ja reiz izvēlamies otrdienas nakti gulēt pludmalē zem zvaigžņotām debesīm," raksta Kristīne.

Perseīdu meteoru plūsmas kulminācija bija no 12. uz 13. augusta nakti. Neskumsit, ja šajā naktī saldi gulēji un neredzēji krītošas zvaigznes. Perseīdu aktivitātes periods šogad ir no 17. jūlija līdz 24. augustam.

Šajā vairāk nekā mēneša garajā periodā, kad Zemi šķērso komētas Svifta-Tatla atlūzu straume, tā dāvā mums vienu no skaistākajiem un populārākajiem meteoru "lietiem" jeb Perseīdu meteoru plūsmu, kuru iespējams redzēt jebkurā naktī šajā intervālā.

Tāpat debesu brīnumi turpināsies arī septembrī, kad 7. septembrī Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Rīgā šī aptumsuma pilnā fāze sāksies pulksten 20.30, pusstundu pēc Mēness lēkta, bet aptumsuma maksimums būs pulksten 21.12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies pulksten 21.53, bet daļējā fāze – pulksten 22.57.

"Tā kā šis aptumsums būs tūlīt pēc saulrieta, tas iekrāsosies asins sarkanā krāsā un būs redzams "blood moon"," stāsta astronoms Kuzmovs, kas visus debess juma pētniekus aicina 2. oktobrī uz LU Astronomisko torni Raiņa bulvārī 19, kur tiks atklāta ne tikai šī gada rudens/ziemas astronomijas sezona, bet arī jaunais teleskops, kas ļaus skaidrāk saredzēt debess ķermeņus.