Naktī Latvijas debesīs gaidāms "zvaigžņu lietus"

Šogad pie debesīm ir Mēness dilstošā fāzē ar 83% apgaismojumu. Šī intensīvā Mēness gaisma radīs dabisku gaismas piesārņojumu, veidojot spožu plīvuru debesīs, kas aizsegs visus meteorītus, izņemot visgaišākos. Tāpēc, lai sasniegtu labāku efektu – brauciet prom no pilsētas.

Perseīdu aktivitātes periods 2025. gadā ir no 17. jūlija līdz 24. augustam. Šajā vairāk nekā mēneša garajā periodā Zeme šķērso komētas Svifta-Tatla atlūzu straume, kas dāvā mums vienu no skaistākajiem un populārākajiem meteoru "lietiem" jeb Perseīdu meteoru plūsmu, kuru iespējams redzēt jebkurā naktī šajā intervālā, kulmināciju sasniedzot naktī no 12. uz 13. augusta ap pulksten 04.38 pēc Latvijas laika, raksta "EuroNews".

"Zvaigžņu lietus" kosmiskā izcelsme

Neskatoties uz romantisko un mistisko noskaņu, ikgadējam Perseīdu meteoru plūsmai ir racionāls izcelsmes stāsts: tās ir milzīgas komētas, kas riņķo ap Sauli, paliekas.

Par Perseīdu meteoru lietu atbildīgais debess ķermenis ir komēta 109P/Svifta-Tatla. To 1862. gadā neatkarīgi viens no otra atklāja Lūiss Svifts un Horācijs Tatls. Tas ir milzīgs objekts ar kodolu, kura diametrs ir aptuveni 26 kilometri, tādējādi tas ir lielākais zināmais objekts, kas periodiski šķērso Zemes orbītu. Tas veic vienu apgriezienu ap Sauli ik pēc 133 gadiem, atrodoties ļoti izstieptā orbītā, kas to ved no Plutona ārpusē līdz Saules sistēmas iekšienei, raksta "EuroNews".

Katru reizi, kad Svifta-Tatla komēta pietuvojas Saulei, karstums izraisa tā virsmas ledus sublimāciju – pāreju no cietā stāvokļa uz gāzveida stāvokli. Šis process atbrīvo milzīgu daudzumu putekļu un akmens daļiņu, kas izkliedējas pa tā orbītas trajektoriju, veidojot plašu atlūzu straumi. Tas, ko mēs redzam kā Perseīdus, nav nekas cits kā šie sīkie fragmenti, galvenokārt smilšu graudiņa lielumā, kas veido "atliekas", kuras komēta atstājusi savos neskaitāmajos ceļojumos.

No komētas putekļiem līdz debesu brīnumam

Katru gadu jūlijā un augustā Zeme savā orbitālajā ceļojumā ap Sauli iet cauri šai blīvajai daļiņu plūsmai, ko atstājusi Svifta-Tatla komēta. Kad šie fragmenti, ko sauc par meteoroīdiem, nonāk Zemes atmosfērā ar ātrumu līdz 59 km/s, berze ar gaisu tos sasilda līdz tūkstošiem grādu pēc Celsija. Šis ārkārtējais karstums iztvaicē daļiņu un apkārtējo gaisu, radot spilgtu, īslaicīgu gaismas svītru, ko mēs pazīstam kā meteoru vai "krītošu zvaigzni".

Lielākā daļa šo meteoru pilnībā sadalās 80 līdz 100 kilometru augstumā virs Zemes virsmas. Ir svarīgi atšķirt terminoloģiju: meteoroīds ir daļiņa kosmosā, meteors ir gaismas parādība atmosfērā, un meteorīts ir fragments, kas izdzīvo atmosfēras ablāciju un sasniedz zemi, kas Perseīdu gadījumā ir ārkārtīgi reti to mazo daļiņu izmēra dēļ.

Perseīdu lietus ieguvis savu nosaukumu, jo tās radiants atrodas Perseja zvaigznājā. Precīzāk sakot, mūsdienu astronomi novieto radiantu robežreģionā starp Perseja, Kasiopejas un Kamelopardalisa zvaigznājiem.

Pilnam baudījumam iesakām apmeklēt lauku radus, draugus un paziņas, lai ar aveņu tēju krūzītē vērotu skaistu meteoru plūsmu.

Krītošo zvaigžņu vērošanai nav vajadzīgs teleskops vai binoklis, jo vislabāk to ir skatīties ar neapbruņotu aci. Lai "zvaigžņu lietus" vērošana būtu ērta un patīkama, ņem līdzi ērtu krēslu, pledu, saģērbies siltās drēbēs un ar siltu tēju baudi skaisto debesu parādību.

Ir teiciens, ja redzi krītošu zvaigzni, ievēlies vēlēšanos un tā piepildīsies!

LU Botāniskais dārzs 12. augustā no pulksten 21.00 aicina uz īpašu notikumu – muzikālu zvaigžņu lietus vakaru "Perseīdu nakts". Vakaru atklās LU astronoms Vitālijs Kuzmovs, kurš stāstīs par Perseīdu nosaukuma izcelsmi, kā atpazīt zvaigznājus un kāds ir vislabākais virziens meteoru vērošanai.

2023. gada iespaidīgu "zvaigžņu lietu" virs Latvijas debesīm Lielajā Ķemeru tīrelī iemūžināja fotogrāfs Artis Veigurs: