Rinkēvičs aicina valdību nedēļas laikā beidzot pieņemt lēmumu par skolēnu eksāmeniem

"Cilvēki ir gatavi pieņemt daudzas lietas. Cilvēki nav gatavi pieņemt neziņu," preses konferencē uzsvēra Rinkēvičs.

Valsts prezidents sacīja, ka skolotāju paustās bažas nodevis Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS), aicinot valdību līdz nākamajai otrdienai vienoties par konkrētiem "spēles noteikumiem" attiecībā uz eksāmeniem un citiem izglītības jautājumiem.

"Ilgāk kavēties, jau mācību gadam sākoties ar konkrētiem lēmumiem, nevar," norādīja prezidents.

Īpašu uzmanību viņš pievērsa diskusijām par 9. klases eksāmeniem. Rinkēvičs atzina, ka skolēniem ir jābūt gataviem pārbaudīt savas zināšanas, tomēr uzsvēra, ka jauniešiem nepieciešama arī laikus sniegta informācija par prasībām un vērtēšanas kārtību.

Lai ilustrētu situāciju, prezidents izmantoja salīdzinājumu ar politiskajām vēlēšanām. "Var jau, protams, teikt, ka skolēnam ir jābūt gatavam nokārtot eksāmenu 9. un 12. klasē. Bet tādā gadījumā pēc analoģijas vēlēšanās arī nevajag mums kampaņas, nevajag neko. Vēlēšanas ir eksāmens. Kā nu strādājat četrus gadus, tā arī ejam un balsojam," sacīja Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka tieši šādi pašlaik jūtas daļa skolēnu, kuriem joprojām nav skaidrības par iespējamiem noteikumu grozījumiem.

Tāpēc prezidents aicināja valdību tuvākajās dienās pieņemt vienu vai otru lēmumu un izbeigt ieilgušās diskusijas. "Es ļoti lūdzu valdību pie šī jautājuma piestrādāt un nākamās nedēļas laikā tādu vai citādu lēmumu pieņemt, rast skaidrību, vienoties par to un iet uz priekšu," viņš sacīja.

VIDEO: Zinību dienas priekšvakarā politiķi aizvien strīdas par svarīgām izmaiņām mācību procesā

Jāatgādina, ka plašas diskusijas raisījis izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (NA) priekšlikums noteikt, ka 9. klases centralizēto eksāmenu rezultāti latviešu valodā un matemātikā vairs nebūtu obligāts nosacījums pamatizglītības iegūšanai.

Ministre iepriekš skaidrojusi, ka šogad vismaz vienu eksāmenu nenokārtoja 818 devītklasnieki, bet pēc eksāmena nokārtošanas sliekšņa paaugstināšanas no 15% līdz 20% problēma varētu kļūt vēl aktuālāka.

Tomēr koalīcijas partneri pauduši bažas, ka tik būtiskas izmaiņas tiek virzītas pārāk vēlu. Gan Saeimas deputāte Agita Zariņa-Stūre (JV), gan Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Česlavs Batņa (AS) pauduši viedokli, ka reformas ieviešana būtu jāatliek vismaz par vienu gadu.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga asi kritizējusi situāciju, norādot, ka dienu pirms mācību gada sākuma skolotājiem, skolēniem un vecākiem joprojām nav skaidrības par gaidāmajām pārmaiņām.