Eiropas dienvidi un Balkāni šovasar piedzīvo vienu no postošākajām ugunsgrēku un karstuma viļņu sezonām pēdējās desmitgadēs. Liesmas noposta mežus, apdzīvotas vietas un tūristu iecienītus galamērķus Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā un vairākās Balkānu valstīs.
Karstums un ilgstošais sausums daudzviet pārvērtuši mežus un krūmājus viegli uzliesmojošos priekšmetos, bet biezais dūmu slānis traucē redzamību un ietekmē gaisa satiksmi. Ugunsgrēku dēļ tūkstošiem cilvēku spiesti pamest savas mājas.
Piemēram, Francijas dienvidos Audas reģionā plosās lielākais ugunsgrēks gandrīz 80 gadu laikā – tas jau iznīcinājis vairāk nekā 16 tūkstošus hektāru zemes, nodegušas vismaz 25 mājas. Dzīvību zaudējis viens cilvēks, bet vairāki guvuši ievainojumus, tostarp ugunsdzēsēji, vēsta BBC. Liesmas apdraud arī vīnogu plantācijas un citas lauksaimniecības teritorijas, radot bažas par ilgtermiņa ekonomiskajām sekām reģionam.
Tikmēr Spānijā turpinās cīņa ar vairākiem lieliem ugunsgrēkiem Kastīlijas un Leones reģionā, bet Galīcijas Ourenses provincē liesmas nopostījušas aptuveni 10 000 hektāru. Dzīvību zaudējis brīvprātīgais ugunsdzēsējs, kurš mēģināja izveidot pretuguns joslas, lai apturētu uguns izplatīšanos, ziņo CNN.
Grieķijā nedēļas laikā reģistrēti jau vairāk nekā 150 jauni ugunsgrēki, tostarp pie Patrasas pilsētas un uz populārajām tūristu salām, piemēram, Hiosas un Zakintas. Tūristiem nācies evakuēties no viesnīcām un pludmalēm, bet vietējie iedzīvotāji brīdina, ka ugunsgrēki šogad ir īpaši neprognozējami, vēsta "Euronews".
Arī Portugālē liesmas, kuras izraisījusi zibens spēriena radīta dzirkstele, atkārtoti uzliesmojušas pie Trankosu pilsētas, kur ugunsgrēku skārušās teritorijas platība mērāma tūkstošos hektāru. Tā dzēšanai mobilizēti 1 200 ugunsdzēsēji un 400 transportlīdzekļi. Vila Realas apgabalā liesmas plosās jau desmito dienu, un vietējais mērs brīdina: "Mēs burtiski cepamies, tas nedrīkst turpināties!" Tiek prognozēts, ka nākamajās dienās daudzviet valstī gaisa temperatūra pārsniegs 40°C, kas vēl vairāk saasinās krīzi.
Tāpat Melnkalnē mežu ugunsgrēki turpina plesties plašumā, un palīdzība to apdzēšanā mobilizēta gan no valsts, gan ārvalstu puses. Dzēšanas darbos iesaistījušies vairāk nekā 170 karavīri, piecas specializētas ugunsdzēsēju mašīnas un divi helikopteri, kas pēdējā mēneša laikā no gaisa nogāzuši vairāk nekā pusmiljonu litru ūdens. Palīdzība pienāk no Austrijas, Horvātijas un Itālijas, kā arī Serbijas ar helikopteriem.
Ugunsgrēki tur plosās vairākos Latvijas mēroga apvidos – Podgoricā, Kuči, Piperi, Smokovācā, piejūras zonās kā Čaņ un Buljarica, kā arī Danilovgradā, Bijelo Polē, Šavnikā un Nikšićā. Vēl smagāka situācija iedzīvotājiem reģionos, kur liesmas apdraud mājokļus un infrastruktūru.
Amatpersonas lēš, ka daļa ugunsgrēku varētu būt izcēlušies ar tīšu dedzināšanu. Iekšlietu ministrs paziņojis, ka izmeklēšanā identificēti seši aizdomās turamie, un policija uzsākusi dronu un helikopteru uzraudzību, solot stingras sankcijas par tīšu ugunsgrēku izraisīšanu.
Kopš jūnija Eiropā reģistrēti vairāk nekā 1300 ugunsgrēki, nodeguši gandrīz 300 000 hektāru zemes. Bojā gājuši vismaz 24 cilvēki, bet evakuēti vairāk nekā 65 000 iedzīvotāju. Karstuma daudzviet pārsniedz +40 grādus pēc Celsija, Lisabonā sasniedzot pat +42.
Vairākās valstīs izsludināti veselības brīdinājumi, slēgtas skolas un ierobežots darbs ārpus telpām. Ārkārtas dienesti brīdina, ka šī var kļūt par vienu no postošākajām ugunsgrēku sezonām Eiropas vēsturē, un aicina iedzīvotājus ievērot visus drošības norādījumus, lai novērstu jaunu liesmu izcelšanos un tālāku izplatību.
