Krīzē nonākušie lauksaimnieki aicina pašvaldības neiekasēt sodu par kavētiem nodokļa maksājumiem
Pašvaldībām nevajadzētu iekasēt soda naudu, ja lietavās cietušie zemnieki laikus nespēs samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Šis ir viens no priekšlikumiem, kas šodien izskanēja Rīgas pilī, spriežot par to, kā lauksaimniekiem palīdzēt pārvarēt krīzi. Valsts prezidents uz sarunu aicināja vairāku nozares organizāciju pārstāvjus.
Kāds ir ilgstošo lietavu nodarītais posts zemnieku saimniecībām, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien iepazina klātienē, apmeklējot Latgali. Bet šodien aktuālā situācija nozarē apspriesta Rīgas pilī.
Prezidents tikās ar vairāku lauksaimnieku organizāciju vadītājiem.
"Es esmu ļoti priecīga, ka mūsu zemnieku bažas ir saklausītas pat visaugstākajā līmenī. Un šis gadījums – tas ir skumjš, ka mums ir tik traki tie dabas apstākļi, bet atkal saliedē Latvijas sabiedrību. Un arī zemniekus – tos mazos rūķīšus – dzird "augstajos plauktos"."
Nozares pārstāvji cer, ka pretimnākošas būs arī dažādas institūcijas, ar kurām ikdienā nākas sadarboties.
"Pašiem aizbraukt klātienē apskatīties, un tad varbūt vairāk būs tā izpratne par to, ka ir vajadzīgs ļaut strādāt tam zemniekam, nevis likt viņam rakstīt atskaites, papīrus, pierādījumus, kontroles un visu pārējo."
Situācija ir tik kritiska, ka lauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija. Tāpēc nozare sagaida arī izņēmuma risinājumus, lai saņemtu atbalstu.
"Mēs noteikti aicinājām, lai pašvaldības varbūt neiekasē soda naudas primāri tiem lauksaimniekiem, kuriem varbūt būs grūtības samaksāt nākamā ceturkšņa nekustamā īpašuma nodokli. Jo kopumā jau katrs šis atbalsts ir tas, kas palīdzēs izdzīvot."
Lietavās cietušie lauksaimnieki ir sūdzējušies par trūkumiem apdrošināšanas nosacījumos. Kā tos uzlabot, sarunas gaidāmas pēc ražas novākšanas.
"Mums katru gadu rudenī Zemkopības ministrijā ir saruna ar Apdrošinātāju asociāciju un konkrētiem apdrošinātāju piedāvājumiem. Mēs atkal nāksim kopā pēc šīs sezonas, un laika gaitā tie piedāvājumi uzlabojas. Viņi dzird arī tās lauksaimnieku pretenzijas, kur kaut kas nestrādā un kur kaut kas strādā labāk."
Pēc lauksaimnieku teiktā, nopietni secinājumi par to, kā saimniekot turpmāk, būs jāizdara arī pašiem zemniekiem.
"Par to, vai audzēt tikai vienu kultūru, vai kultūras ir dažādas. Kur realizēt to preci un arī pārdomāt to, cik tad tu gribi nopelnīt, ieņemt. Jādomā būs, jo šis gads daudzus mācīs."
Pēc sākotnējām aplēsēm lauksaimniekiem nodarītais zaudējums mērāms vairākos desmitos miljonu eiro. Taču postījumu patiesais apmērs vēl nav zināms, jo vēl turpinās ražas novākšana.
Lai zaudējumus kompensētu, Latvija lūgusi Eiropas Savienības atbalstu, bet valdības vadītāja pieļauj, ka atbalsta sniegšanai, visticamāk, būs jāatver arī valsts maks. Nozares organizāciju ieskatā, valsts nauda nekavējoties būtu jāiegulda, lai saremontētu sabojātos ceļus, meliorācijas sistēmas un caurtekas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
