Iepirkumu joma un miljardi – tiek plānotas vērienīgas reformas, lai sakārtotu šo sistēmu

No zīmuļu sagādes ministriju birojiem līdz ceļu remontiem un vērienīgām sabiedriskām būvēm. Publiskais iepirkums Latvijā ir ļoti plašs, un, piemēram, pērn, pat atmetot vienreizēju "Rail Baltica" trases darbu pasūtījumu, caur ministrijām, citām iestādēm, pašvaldībām, valsts un vietvaru pārvaldītām kapitālsabiedrībām, tā teikt, izgāja vairāk nekā pieci miljardi.

Faktiski trešdaļa valsts budžeta izdevumu. Tam visam strikti likuma nosacījumi, un secinājumi par šī procesa sekmēm līdz šim skaudri.

Ceturtajā daļā iepirkumu piesakās tikai viens pretendents, un kopumā pie publiskajiem pasūtījumiem vispār tiek tikai 2,4% Latvijas uzņēmumu. Piektdaļā iepirkumu darbs vējā, tos nācies pārtraukt un sākt visu no jauna.

Tagad Finanšu ministrija izziņojusi vērienīgus reformas plānus jau ilgi iesīkstējušai sistēmai.

"Valdība ir centusies risināt visādas politikas problēmas. Inovācijas, zaļais iepirkums, nodokļu nomaksa, kas tik ne. Tas viss rezultējies tādā milzīgā regulējuma kaudzē, kurā tādi veikli darboņi ļoti labi saprot, kā tur orientēties, bet pārējie atmet ar roku un saka "Cīnīties paši!"," pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ar šiem aspektiem strādājusi plaša pasūtītāju, uzņēmēju un kontroles institūciju darba grupa, kas lēmusi, ka nepieciešamas radikālas izmaiņas šo procesu atvieglošanā un atvēršanai konkurencei. Grozījumu daudz, bet starp galvenajiem – plašāka informācija par pasūtījumiem, vairāk centralizēti iepirkumi valsts pusē, tai skaitā mēbelēm, elektroenerģijai, degvielai, kā arī pielaidīgākas prasības pretendentiem.

Piemēram, tagad uz valsts pasūtījumu konkursā atsevišķos gadījumos varētu pretendēt pat nodokļu parādnieki, galvenais, lai līdz lēmumam sedz saistības.

Izmaiņu autori saredz, ka pārmaiņām vajadzētu dot ne tikai laika, bet arī naudas ietaupījumu. Šīs jomas problemātiku plaši pētījusi Valsts kontrole, kura tagad uzteic iecerētās reformas, vienlaikus brīdinot – elastīgākai pieejai iepirkumos līdzi nāks arī bīstamība.

"Protams, dodot lielāku rīcības brīvību, tur rodas arī zināms risks, kas vienkārši ir jāapzina un jāpārvalda. Bet tā esošā sistēma, kas ir ļoti stingra un kur likumdevējs faktiski jau ir izšķīris, kā būtu jāpieņem lēmumus konkrētā situācijā, rāda, ka mēs bieži vien esam pārāk sevi sasējuši," teic Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.

Iecerētajai reformai esot arī koalīcijas partneru atbalsts. Finanšu ministrija iecerējusi, ka turpmākais varētu notikt strauji. Tuvākajās nedēļās attiecīgi grozījumi uz valdības darbagalda, pēc tam tie tiks nosūtīti uz Saeimu, lai jau nākamajā, rudens, sesijā tos varētu pieņemt un vērienīgās izmaiņas no 2026. gada  sāktu ieviest.