"Ukrainai var nākties pieņemt sāpīgus kompromisus". Eksperts komentē potenciālo miera sarunu iznākumu
Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamā tikšanās tuvāko nedēļu laikā raisa vairāk jautājumu nekā skaidrības, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norāda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un RSU asociētais profesors Māris Andžāns. Viņš atgādina, ka šāda mēroga sarunas nereti notiek bez skaidras dienaskārtības, kā tas savulaik bijis arī ASV un Ziemeļkorejas līderu tikšanās reizēs. Tāpēc prognozes par iespējamiem rezultātiem ir visai neskaidras. "Mēs redzam laika vilkšanu un pastāvīgu neziņu, bet skaidru lēmumu joprojām nav," sacīja Andžāns.
Pēc viņa teiktā, Ukrainas taktika sarunās mainās – Zelenska administrācija apzinās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā palīdzības noteikumi ir krietni skarbāki nekā Džo Baidena laikā. Ja iepriekš Vašingtonas atbalsts bija neierobežots, tad tagad runa ir par ieroču pārdošanu, ierobežotām drošības garantijām un kompromisiem.
Eksperts uzsver, ka kompromiss būs neizbēgams, un tajā varētu ietilpt diskusijas par teritoriju statusu. "Zelenskis nevēlas tikties ar Putinu, bet šobrīd citas izvēles nav. Tāpēc sarunās var parādīties ļoti sāpīgi jautājumi par teritoriju zaudēšanu vai iesaldētu frontes līniju," skaidro Andžāns.
Vienlaikus viņš norāda, ka militārie aprēķini rāda – Krievijai būtu nepieciešami gadu desmiti, lai pilnībā okupētu Ukrainu, tāpēc Kremļa panākumi ir minimāli. Tomēr arī Ukrainas iespējas strauji atgūt zaudētās teritorijas šobrīd ir ierobežotas. "Miers jebkurā gadījumā nozīmēs kompromisu, un vienīgais patiesi labais scenārijs būtu Putina režīma sabrukums, kas pagaidām nav redzams," viņš piebilst.
Runājot par iespējamo samita vietu, Andžāns min Ženēvu, Stambulu, Budapeštu un pat Maskavu. Tomēr viņaprāt, sarunas tikai starp Putinu un Zelenski būtu maz produktīvas – daudz nozīmīgāk būtu, ja pie viena galda sēstos arī Rietumu līderi. Īpaši Tramps, kurš vienīgais var piedāvāt gan "pātagas", gan "burkānus" Krievijai un Ukrainai.
Eksperts secina, ka Trampa motivācija lielā mērā saistīta ar personīgajām ambīcijām – sevi pozicionēt kā "miera prezidentu" un iegūt Nobela miera prēmiju. "Viņš vēlas, lai vēsturē viņu atceras kā līderi, kurš nevis sāka jaunus karus, bet apturēja esošos. Taču tas nozīmē, ka miera līguma saturs varētu būt Ukrainai ļoti neizdevīgs," uzsvēra Andžāns.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
