Rudenī gaidāms pensiju kāpums, taču visu dzīves dārdzības pieaugumu tas nesegs
Lai pensiju apmērs sekotu līdzi ekonomiskajai situācijai valstī, tās katru rudeni indeksē. Cik lielā mērā, aprēķina augustā. Formula sarežģīta, bet pamatā skatās uz divām lietām – kas aizvadītā gada laikā noticis ar algām tautsaimniecībām un kas ar cenām. Šodien Labklājības ministrija izziņoja, ar ko Latvijas seniori var rēķināties šoruden atkarībā no viņu darba stāža un pensijas lieluma.
Šogad pilnā apmērā indeksēs pensijas līdz 1488 eiro jeb aptuveni 98% senioru. Ja pensija ir lielāka, tad tikai konkrēto aptuveni pusotra tūkstoša daļu. Attiecīgais indeksācijas slieksnis šogad krietni augstāks nekā iepriekšējos gados, par šīm izmaiņām pērn lēma Saeima.
Nedaudz pieaugs arī vēl viena aprēķina daļa – piemaksas par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. Arī Labklājības ministrijā atzīst, ka kopējā formula varbūt nav tā visvieglāk izsekojamā.
"Mēs neesam saņēmuši no senioru organizācijām īpašus iebildumus vai priekšlikumus par to, kādā veidā tiek pensijas pārskatītas. Protams, vienmēr seniori vēlētos, ka šis indekss ir lielāks, bet to, ka tas būtu sarežģīts, ir tālāk diskutējams jautājums."
Atkarībā no darba stāža pensiju pieaugums būs robežās no sešiem līdz nepilniem astoņiem procentiem. Piemēram, ja pensija ir 600 eiro, kas nav tālu no vidējās Latvijā, tad pieaugums gaidāms no apmēram 40 līdz 50 eiro.
Labklājības ministrijā gan atzīst, ka visu aizvadītā gada pieredzēto dzīves dārdzības pieaugumu indeksācija nespēs nosegt. Pensionārus vairāk skar nevis vispārēja inflācijā, kuras rādītājs iekļauts aprēķinā, bet gan tieši pārtikas un mājokļa segments, kas daudziem veido 40-60% no kopējiem izdevumiem.
"Indeksu mēs rēķinām uz inflācijas rēķina, uz patēriņa cenu pieauguma rēķina. Un, ieejot veikalā, tiešām tas cenu kāpums ir lielāks, nekā šī te indeksācija kompensē. Mums vakar prezentēja SKDS datus, kas ir prioritāte, ko seniori prasa. Tas ir pārtikas cenu samazinājums."
Latvijas pensionāru organizācijas TV3 Ziņām pozitīvi izteicās par gaidāmo indeksācijas apmēru. Tiem, kuriem darba stāžs ir neliels, gan var nebūt sevišķi apmierināti.
"Mums ir arī tādi cilvēki Latvijā, kuri, pašreiz pensionējoties 65 gados, nevar pierādīt 20 gadu darba stāžu. Diemžēl arī tādi ir, un bieži vien man tādi zvani ir jāklausās, ar ļoti negatīvu attieksmi un tā tālāk. Es domāju, ka mums kopīgiem spēkiem ir jāuzrunā jaunieši, jāstāsta viņiem. Gadi jau aiziet ļoti ātri."
Vienlaikus pensionāru organizācijas aicina pievērsties tā sauktajai bāzes pensijai. Labklājības ministrs tādu kā minimālo šīs idejas programmu sola virzīt budžetā sarunas, lai būtu papildu piemaksu par stāžu pensionāriem virs 85 gadiem. Tādu Latvijā ir 57 tūkstoši, un pirmais iecerētais, samērā nelielais solis izmaksātu nepilnus 13 miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
