Vienā no Dānijas lielākajā salām, vairāk nekā 50 000 vīnogulāju, klāj šīs valsts lielākās vīna darītavas kalns. Tās īpašnieks Jākobs Bruns-Jensens nesen lēma pamest Kalifornijas siltos vīna dārzus un doties uz vēsākām pļavām paša dzimtenē.
"Agrāk mēs šeit nevarējām radīt īstu vīnu. Ar to es domāju — vīnogas vienkārši nenogatavojās pietiekami labi. Tagad tas ir iespējams klimata pārmaiņu dēļ. Es to paredzēju un jau pēdējos desmit gadus vēroju notiekošo. Tāpēc nolēmu, ka tieši tagad ir īstais brīdis iesaistīties. Šodien Dānijā varam radīt patiešām kvalitatīvus vīnus, un, kas svarīgi, arī patērētāji to arvien vairāk sāk atzīt."
Dānijā un Zviedrijā komerciālās vīnaudzētavas oficiāli ir atļautas vien kopš 2000. gada. Šobrīd Dānijā strādā ap simts vīndaru, Zviedrijā — aptuveni divi simti, galvenokārt valsts dienvidos. Atšķirībā no stingri reglamentētajām Burgundijas zemēm šeit audzētāji var brīvi eksperimentēt ar šķirnēm un stiliem.
Lielākā daļa Ziemeļvalstu vīnu top no izturīgām ogu šķirnēm, kas radītas vēsākam klimatam. Ražotāji arī ļoti labprāt izmanto šobrīd tik pieprasīto "pirkt vietējo" tendenci, piedāvājot plašu klāstu ar radītajiem dzērieniem – dzirkstošiem, baltiem, rozā un pat desertvīniem.
Tomēr šajos platuma grādos tā joprojām ir nišas nozare: Ziemeļvalstu vīna dārzi aizņem tikai dažus simtus hektāru, salīdzinot ar pārbagātību Eiropas dienvidos. Arī kvalitāte un cenas atšķiras, taču ar garākām vasarām un drosmīgām ambīcijām Ziemeļvalstu vīndari pamazām sāk likt par sevi runāt skaļāk un ieraksta savas pudeles pasaules vīna kartē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
