Dānija vēsturiski nav bijusi pazīstama kā vīna lielvalsts, taču klimata pārmaiņas maina spēles noteikumus. Ar siltākiem un garākiem augšanas periodiem, kā arī jaunu, vēsākam klimatam piemērotu vīnogu šķirņu izmantošanu, Ziemeļeiropā veidojas jauna vīna karte.
Kalifornijā dzimušais vīndaris Jākobs Brūns-Jensens šogad atgriezies vēsturiskajā dzimtenē, kļūstot par lielākās Dānijas vīna darītavas īpašnieku.
"Kalifornijā kļūst arvien siltāks – tik ļoti, ka tas gandrīz sasniedz vīnkopības robežas. Dānijā ir gandrīz pretēji – agrāk mēs nevarējām ražot patiesi kvalitatīvu vīnu. Ar to es domāju, ka vīnogas nebija iespējams pilnvērtīgi nogatavināt. Tagad, klimata pārmaiņu dēļ, tas ir iespējams. Es šo tendenci paredzēju un vēroju jau desmit gadu."
Vīndaris uzsver arī brīvību eksperimentēt – atšķirībā no Francijas reģioniem Dānijā var stādīt jebkuras šķirnes un ražot dažādos stilos. Viņa darītava no 13 akriem vīnogulāju ik gadu rada 50 tūkstošus pudeļu dažādu vīnu.
Ziemeļos ražotājiem palīdz ne tikai klimata sasilšana, bet arī jaunas, slimībizturīgas šķirnes, piemēram, Solaris, ko audzē arī Latvijā. Kopenhāgenas Universitātes zinātnieki brīdina, ka Dienvideiropā karstums un sausums jau kaitē vīnogulājiem. Savukārt Dānijā zinātnieki meklē jaunas šķirnes, kas spēj dot augļus agrāk un izturēt vietējos apstākļus.
"Ideja ir paplašināt ģenētisko bāzi. Jā, mums jau ir Solaris, bet noteikti ir vēl citas līdzīgas agrīnas šķirnes, kuras neviens patiesībā nav meklējis," stāsta Kopenhāgenas Universitātes profesors Torbens Bo Toldams-Andersens.
Dāņu vīns joprojām ir nišas produkts – ar augstākām izmaksām un mazākiem apjomiem nekā Spānijā vai Francijā. Tomēr Kopenhāgenas vīna veikala īpašnieks atzīst, ka interese par Dānijas vīnu esot, jo savs esot savs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
