Birokrātija un piesardzība bremzē Latviju, komentē Šteinbuka

"Viens uzņēmējs man nesen teica, ka Latvijā korupcija ir pilnībā apkarota, jo nevienu nekas neinteresē – visi ir ļoti piesardzīgi. Varbūt tas ir pārspīlēti, taču fakts ir tas, ka mums trūkst iniciatīvas, īpaši no ierēdņiem un publiskās pārvaldes," sacīja Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka šī piesardzība dažkārt attur investorus. "Ir piedāvājumi par investīcijām, kas prasa zaļo gaismu no pārvaldības. Pa mazam tas īstenojas, bet ar tik lielu piesardzību, ka daļai potenciālo investoru zūd interese, un viņi meklē citus tirgus."

Profesore uzskata, ka pārāk liela pieķeršanās "likuma burtam" un bailes riskēt kļūst par bremzējošu faktoru. "Tas ir tas, pie kā jāstrādā darba grupai, kas cīnās ar birokrātiju – jāpanāk lielāka iniciatīva un degsme," viņa akcentēja.

Šteinbuka arī atgādināja, ka Latvijā ir zema produktivitāte un konkurētspēja, un šajā jomā valsts atpaliek. "Produktivitāte nozīmē, ka ar ierobežotu cilvēku skaitu varam sasniegt lielāku apgrozījumu, peļņu, eksportu, pievienoto vērtību. Tas nozīmē pāreju no vienkāršas industrijas uz modernizētu – ar augstākām tehnoloģijām un mākslīgo intelektu," viņa paskaidroja.

Par piemēru Šteinbuka minēja Latvijas dronu industriju, kas jau šobrīd veiksmīgi eksportē produkciju ne tikai uz Ukrainu, bet arī uz ASV un citām valstīm. "Tas ir super piemērs! Pie šādiem virzieniem visu laiku ir jāpiedomā," viņa uzsvēra.

Profesore uzskata, ka līdzīga pieeja nepieciešama arī zaļajai industrijai un klimata neitralitātes projektiem: "Viens ir ievest saules paneļus no Ķīnas, bet mēs taču varam ražot paši, radot papildu ienākumus, darba vietas un nodokļu ieņēmumus."

Viņasprāt, būtiski ir panākt, lai daļa no līdzekļiem, kas tiek atvēlēti aizsardzībai, tiktu ieguldīta arī šādās ražojošās nozarēs. "Mūsu projektos skatāmies gan uz aizsardzības ministriju, gan zaļo industriju tieši no šāda redzesloka," sacīja Šteinbuka.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!