Latvija iegulda 5,5 miljonus iedzīvotāju atvieglojumu sistēmā, taču tā nedarbojas – secina VK
Pašvaldībām no 2024. gada 1. novembra vienotajā AVIS sistēmā ir jāsniedz ziņas par dažādiem atvieglojumiem, ko tā piedāvā savas pašvaldības iedzīvotājiem. Vienotajā pašvaldības piedāvāto atvieglojumu sistēmā ir ieguldīti jau 2,6 miljoni, turklāt no atveseļošanas fonda līdzekļiem vēl papildu tiks investēti 2,9 miljoni eiro, tomēr patiesībā šī sistēma nestrādā, jo pašvaldībām trūkst atbalsta, lai prasību īstenotu, tā trešdienas, 3. septembra, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Valsts kontrole nule īstenojusi revīziju Tukuma, Olaines, Ropažu, Bauskas novados, kā arī Rēzeknes un Jūrmalas pilsētās, vērtējot, vai pašvaldību piešķirtie pabalsti un citi atvieglojumi ir pietiekami pamatoti. Revīzijā arī secināts, ka valsts izveidotā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma, kurā ieguldīti jau 2,7 miljoni eiro, iecerētos mērķus tā arī nav sasniegusi.
"Tas, ko Valsts kontrole izdarīja kopā ar pašvaldībām. Mēs katrā šajā pašvaldībā skatījām, kāda ir atvieglojumu saimniecība, kādi ir šie atvieglojumi. Vai tie ir uzskaitīti, kādas ir izmaksas, vai ir atvieglojumi. Savukārt to neizdarīja VARAM, ieviešot par obligātu vienoto sistēmu no 2024. gada 1. novembra," tā intervijā pauda Erdmanis.
Viņš norādīja, ka sistēmā šobrīd investēti 2,6 miljoni eiro, taču vēl papildus šobrīd tiek investēti vēl 2,9 miljoni eiro – no atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma. "Savukārt pašvaldības faktiski šo sistēmu neizmanto, kaut gan tā ideja ir ļoti laba," uzsver Erdmanis. Viņš skaidro, ka jebkurš Latvijā caur šo sistēmu, kurai var piekļūt caur Latvija.lv, varētu piekļūt un uzzināt, kādi atvieglojumi viņam pienākas, kādus viņš jau izmanto un kādi vēl pienākas.
Iemesls, kāpēc sistēmu pašvaldības neizmanto, galvenokārt ir tāds, ka atvieglojumu saimniecība ir liela un dažāda. "Obligāta šīs sistēmas izmantošana katram atvieglojumam droši vien, ka nav nepieciešama," sacīja Erdmanis. Starp atvieglojumiem ir tādi, kas ir administratīvi ļoti izmaksu ietilpīgi. Piemēram, iedzīvotāju atvieglojumi par transportu, par ēdināšanu – šiem atvieglojumiem sistēma būtu lietderīga, efektīva un palīdzētu mazināt birokrātisko slogu.
"Jāsaprot, ka aiz katra šī atvieglojuma stāv iedzīvotāja, kurš ir potenciāli atvieglojuma saņēmējs. Tur ir iesniegums, tur ir rēķins, maksājums, tur ir kaut kāds grāmatojums, tur ir pēc tam kaut kāda pārbaude. Faktiski tā ir sistēma, kas palīdzētu pašvaldībām šos datu apstrādes darbus veikt. Kā jau minēju, ir viens modulis par datu pieejamību, pašvaldībām nav šī atbalsta, šī finansējuma, lai šīs savas sistēmas saintegrētu ar šo vienoto AVIS sistēmu."
Valsts kontroles ieskatā, būtu nepieciešams viens unificēts risinājums – tas būtu vairāk izmantojams integrācijas modulis, pielāgojams katrai pašvaldībai. Šobrīd līdzekļi gan tiekot izmantoti, lai atsevišķās pašvaldībās izstrādātu atsevišķus moduļus, taču tas rada vairākus būtiskus riskus.
Jautājums, vai šobrīd izstrādātie moduļi būs izmantojami ikvienā pašvaldībā, vai tie nebūs kaut kas unikāls katrai individuālai pašvaldībai, radot kaut ko pilnīgi jaunu. "Problēma ir vairāk Valsts digitālās attīstības aģentūras un VARAM pusē, jo pirms sākt šīs investīcijas un šo projektu, bija jāizdara šis mājasdarbs, apskatoties, kāda ir pašvaldību saimniecība, kādas ir ir pašvaldību informācijas sistēmas un kuras no tām ir gatavas atbalstīt un integrēties (piemērojamas), lai šo sistēmu AVIS ieviestu dzīvē," sacīja Valsts kontroles pārstāvis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
