Igaunijas prezidents brīdina eiropiešus par krievu provokācijām
Igaunijas prezidents Alars Kariss brīdinājis, ka Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas provokācijām, kas var testēt Rietumu demokrātijas. Sarunā ar "Politico" Kariss uzsvēra, ka Krievija var izmantot dažādas metodes, tostarp vēlēšanu iejaukšanos un militāras draudus, lai ietekmētu Eiropas politiku. Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju, jāgatavojas arī iespējamam ASV karaspēka samazinājumam reģionā, un vienlaikus jāstiprina savas militārās kapacitātes, sacīja Kariss.
Prezidents īpaši norādīja uz situāciju Baltijas valstīs, kur, pēc viņa teiktā, jāparedz iespējamais ASV karaspēka samazinājums. "Valstīm jābūt gatavām jebkuram scenārijam," sacīja Kariss, uzsverot, ka pašas militārās kapacitātes stiprināšana ir būtiska. Viņš arī atgādināja par Krievijas pilnveidotajām raķešu sistēmām, kas spēj trāpīt mērķiem Eiropas centrā īsā laikā: "Mūsdienīgas raķetes var startēt no Maskavas un minūšu laikā sasniegt Hāgu vai Briseli."
Kariss norādīja, ka aprīlī, pārrunājot ar toreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu pāvesta Franciska bēru ceremonijas laikā, viņš uzsvēris Amerikas karaspēka nozīmīgumu Austrumeiropā. "Es visu izskaidroju. ASV karaspēka klātbūtne Igaunijā — un ne tikai šeit, bet arī Eiropā — ir izšķiroša, un tā ir svarīga ne tikai Eiropai, bet arī Amerikas Savienotajām Valstīm," teica Kariss. Tomēr viņš piebilda, ka joprojām ir "ļoti grūti prognozēt", kā ASV rīkosies Baltijas valstīs.
Igaunijas prezidents norādīja, ka valstīm "jābūt gatavām jebkuram scenārijam", un iespējamais NATO lielākā dalībnieka karaspēka samazinājums nozīmē, ka jāstiprina pašu aizsardzības kapacitāte. Pašlaik Baltijas valstīs dislocēti aptuveni 2 000 ASV karavīru pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Kariss arī brīdināja, ka Eiropas valstīm "nevajadzētu būt naivām" attiecībā uz Kremļa nodomiem testēt Rietumu demokrātijas, piemēram, iejaucoties Čehijas parlamenta vēlēšanās oktobrī.
Tāpat Kariss uzsvēra Igaunijas atbalstu Ukrainai un cerību, ka formālas sarunas par Ukrainas iestāšanos ES sāksies līdz Dānijas prezidentūras beigām 2023. gada decembrī. Viņš aicināja risināt bloka pretestību Ungārijas dēļ, piedāvājot sarunas ar premjerministru Viktoru Orbānu. Prezidents arī runāja par nepieciešamību pārliecināt Izraēlas vadību pārtraukt humanitāro tiesību pārkāpumus Gazā, norādot: "Ir citi risinājumi. Sarunas un pārliecināšana."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
