ASV plāns nefinansēt militāro programmu Baltijai ir slikts signāls, komentē Graube
Plašu rezonansi izraisījušas ziņas, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija gatavojas samazināt militāro atbalstu tām Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Baltijas valstu diplomāti turpina darbu, lai Vašingtonu tomēr pārliecinātu par šīs palīdzības sniegšanas nozīmīgumu. Taču neatkarīgi no tā, vai Tramps pārdomās, mūsu bruņotie spēki paši turpina stiprināt savas spējas.
Kā vēstījusi starptautiskā prese, Pentagona pārstāvji Eiropas diplomātus informējuši, ka ASV pēc gada pārtrauks finansēt programmas, kas līdz šim bija paredzētas Austrumeiropas valstu bruņoto spēku apmācībai un apbruņošanai.
Viena no šīm programmām ir tā sauktā "Baltijas drošības iniciatīva", ko izveidoja 2020. gadā, lai stiprinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotos spēkus. Gadā tai atvēl ap 220 miljoniem dolāru.
Ziņas par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ieceri šo programmu no nākamā gada septembra vairs nefinansēt, ir slikts signāls, saka Nacionālo bruņoto spēku bijušais komandieris Raimonds Graube.
Es varbūt negribētu dramatizēt, bet, protams, signāli nav labi. Pirmais, jau tas lielais, stratēģiskais signāls, ka viņš aptur palīdzību valstīm, kuras robežojas ar Krieviju. Tramps materializē savus lēmumus par sliktu mums.
Bijušais komandieris vienlaikus vērš uzmanību, ka ASV saglabā savu karavīru klātbūtni Polijā un Donalds Tramps arī pieļāvis tur izvietoto spēku skaita paplašināšanu.
"Tā patiesībā visā šajā stāstā ir vislabākā ziņa, jo, protams, Suvalku koridors, ap ko ir ļoti daudz spekulāciju, no militārā viedokļa varētu būt tāds interesantākais uzbrukuma virziens. Līdz ar to tad amerikāņu spēku pastiprinājums Polijā ir ļoti, ļoti nozīmīgs," saka Graube.
Tikmēr diplomāti turpina darbu, lai pārliecinātu ASV neatteikties arī no Baltijas valstu drošības stiprināšanas. Tā saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV).
"Es ticu, tad, kad ASV administrācijā tie cilvēki, kuriem varbūt nav tādas pieredzes, kuri nesaprot šīs programmas mērķi un būtību, kad viņiem tiks izskaidrots, viņi sapratīs. Mēs skatāmies, līdzīgs gadījums bija ar palīdzību Ukrainai, kur lēmumi bija izpildvaras līmenī, un tika mainīti. Es domāju, ka gala rezultātā mēs nonāksim pie laba rezultāta. Galu galā ASV prezidents grib atbalstīt savus ražotājus. Šī programma tieši arī tādā veidā to panāk," saka Latkovskis.
Kā skaidro Latkovskis, drošības stiprināšanas programma dod labumu ne tikai Baltijas valstīm, bet arī ASV militārajai industrijai.
Šī nauda parasti nāk ar nosacījumu, ka tā jāizmanto, lai iepirktu ASV ražotāju militāro aprīkojumu, ieroču sistēmas, jebko, kas tiek ražots ASV. Zināmā mērā to var uzskatīt par atlaides iedošanu, lai mēs iegādātos ieročus vai pakalpojumus no ASV mūsu militārajām vajadzībām. Tas ir ļoti labi un ļoti apsveicami. Mēs to vienmēr – Baltijas valstis, tai skaitā Latvija – esam ļoti izmantojuši un novērtējuši. Protams, Trampa administrācijas politika attiecībā uz Eiropu kopumā ir tāda, ka Eiropai pašai ir jānodrošina sava aizsardzība.
Tiesa gan, neatkarīgi no ASV rīcības Latvijas bruņotie spēki mērķtiecīgi turpinās stiprināt savas kaujasspējas, uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
"Signāls ir skaidrs vai varētu būt skaidrs pie šāda provizoriskā scenārija, ka Eiropai vajag, un [tā] arī var uzņemties vairāk. Un tas, ko arī Latvija apliecina, ka mēs varam savā aizsardzības budžetā dot ieguldījumu, pamatīgu ieguldījumu, nozīmīgu ieguldījumu. Mēs stratēģiski jebkurā gadījumā turpināsim šo sadarbību," saka Sprūds.
Pēc aizsardzības ministra teiktā, ASV nemainīgi paliek Latvijas stratēģiskais partneris, kas sniedz ieguldījumu mūsu drošības stiprināšanā dažādos veidos, piemēram, kopīgās mācībās un palīdzot būvēt jauno Sēlijas poligonu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
