ASV plāno pārtraukt militāro programmu Baltijai; eksperts uzsver: "Mums vēl vairāk jāsaņemas"
ASV gatavojas pakāpeniski samazināt militāro atbalstu Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Tā vēsta laikraksts "Financial Times". Baltais nams nolēmis pēc gada pārtraukt finansēt arī programmu, kas īpaši bija paredzēta Baltijas valstu drošības stiprināšanai. Tā ir slikta ziņas mūsu reģionam, taču šāda rīcība saskan ar ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem panākt, ka Eiropa pati vairāk rūpējas par savu aizsardzību.
Pentagons pagājušajā nedēļā informējis Eiropas valstu diplomātus par ieceri vairs neturpināt piešķirt naudu programmām, kas paredzētas, lai apmācītu un nodrošinātu ar ekipējumu bruņotos spēkus Austrumeiropas valstīs. Šīm programmām atvēlētais finansējums beigsies nākamā gada septembrī. Par to ziņo laikraksts "Financial Times".
Viena no atbalsta programmām, ko Baltais nams pēc gada plāno pārtraukt, ir "Baltijas drošības iniciatīva". To izveidoja 2020. gadā, lai stiprinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotos spēkus. Šīs programmas finansēšanai Kongress gadā piešķir ap 220 miljoniem dolāru.
Ziņa ir nepatīkama, bet tā nav negaidīta, saka pētnieks Māris Andžāns.
"Sākotnējās ziņas bija iepriecinošas. Proti, Izraēla, Baltijas valstis bija starp tām valstīm, kurām palīdzību paredzēja neaiztikt. Bet nu tomēr, iespējams, nonāks līdz tam. Tā, ka tas ir nepatīkami, protams. Bet tas arī nav pārsteigums."
Baltā nama iecerei kritiku jau veltījuši vairāki kongresmeņi gan no valdošās Republikāņu partijas, gan opozīcijā esošie demokrāti. Viņu ieskatā, tā ir kļūdaina rīcība, kas sūta galīgi nepareizu signālu laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps cenšas piespiest Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu sēsties pie sarunu galda un novērst Krievijas turpmāku agresiju.
Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vērš uzmanību, ka šobrīd nav pilnīgas informācijas par ASV militārās palīdzības iespējamu pārtraukšanu. Pēc viņa teiktā, mūsu Ārlietu un arī Aizsardzības ministrija "strādā ar ASV, lai precīzi saprastu, par ko ir runa". "Es pagaidām tomēr gribētu sagaidīt precīzu informāciju, pirms runāt. Es domāju, ka mēs redzam, ka ASV šobrīd pārskata savu aizsardzības budžetu, savu klātbūtni dažādos pasaules reģionos," sacīja Rinkēvičs.
Rinkēvičs uzsver, kas ASV vienlaikus apņēmušās saglabāt un, iespējams, stiprināt savu klātbūtni Polijā, kur rotācijas kārtībā uzturas ap desmit tūkstošiem karavīru. Par to, ka ASV spēki tur paliks, Donalds Tramps paziņoja, šonedēļ tiekoties ar Polijas jauno prezidentu Karolu Navrocki. "Mēs tur izvietosim vēl vairāk, ja viņi vēlēsies. Viņi jau ilgstoši vēlas lielāku klātbūtni. Ir tikai dažas valstis, kurās ir vairāk karavīru. Viņi paliks Polijā. Par to esam vienisprātis ar Poliju," sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.
Polijas drošību sola stiprināt. Ar ko mēs sliktāki? Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns uzsver, ka Polija ir citā pozīcijā. "Polija pati par sevi ir Eiropas lielvara. Polija ir militārs milzis Eiropā ar vienu no spēcīgākajiem bruņotajiem spēkiem. Polija veic masīvus iepirkumus no ASV. Mūsējie četri "Black Hawk" helikopteri – tas, kā teikt, nav pat ēna, salīdzinot ar to, ko poļi dara," teic Andžāns.
Vērtējot Trampa līdzšinējo rīcību, pētnieks pieļauj, ka ASV prezidents savu lēmumu var arī mainīt.
"Tādu iespēju mēs nevaram izslēgt, jo viņa politika ir bijusi zigzaga – te uz augšu, te uz leju. Skatīsimies arī, kas notiek karā Ukrainā. Vienu dienu Krievija ir slikta, citu dienu jau atkal Ukraina ir slikta. Mums vēl vairāk ir jāsaņemas. Brīvība nav par brīvu. Par brīvību un par drošību ir jāmaksā."
Taču, kā norāda pētnieks, Latvijai jebkurā gadījumā pašai jāturpina stiprināt savas aizsardzības spējas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
