Dānija uzsākusi militārās mācības "Arctic Light 2025", kurās piedalās vairāk nekā 550 karavīru no vairākām NATO dalībvalstīm. Mācības notiek laikā, kad turpinās spriedze par Donalda Trampa administrācijas izrādīto interesi iegūt ASV jurisdikciju pār šo stratēģiski nozīmīgo Arktikas teritoriju.
Dānijas bruņotie spēki norāda, ka mācību mērķis ir stiprināt spēku gatavību un sabiedroto spēju kopīgi reaģēt uz draudiem Grenlandei, Dānijas Karalistei un NATO Ziemeļatlantijas un Arktikas reģionos. Operācijās piedalās arī Francija, Vācija, Zviedrija un Norvēģija.
Krievijas aktivitātes Arktikā rada bažas
Dānijas Arktikas komandiera ģenerālmajora Sērena Andersena ieskatā, Krievija jau 20 gadus pakāpeniski stiprina savas militārās spējas reģionā.
"Krievija ir reģionāla lielvara Arktikā. To var redzēt arī Beringa šaurumā starp Aļasku un Krieviju, kur viņi veic operācijas, kādas iepriekš nekad neesam novērojuši," sacīja Andersens.
Janvāra beigās Dānijas valdība kopā ar Grenlandes un Fēru salu pašvaldībām vienojās par 14,6 miljardu kronu (aptuveni 2,3 miljardu ASV dolāru) lielu aizsardzības paketi. Tā paredz trīs jaunus Arktikas patruļkuģus, divus tālas darbības novērošanas dronus un satelītu jaudas stiprināšanu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Arctic Light" mācībās Dānija izvietojusi fregati, divus helikopterus, divus iznīcinātājus F-16, īpašo vienību karavīrus, kā arī personālu no visiem bruņoto spēku veidiem. Francija piedalās ar degvielas uzpildes lidmašīnu un kalnu kājniekiem, kas aprīkoti ar droniem.
Attiecībās ar ASV saglabājas spriedze
Dānijas militārpersonas tieši nepieminēja attiecības ar Vašingtonu, taču spriedze saglabājas. ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt norādījis, ka vēlas iegūt kontroli pār Grenlandi, pat neatmetot iespēju izmantot militāru spēku.
Dānijas aizsardzības ministrs Truls Lunds Poulsens, uzstājoties uz fregates "Niels Juel", uzsvēra, ka valsts ir gatava darīt vairāk, lai nodrošinātu drošību Arktikā. Viņš bija uzaicinājis arī ASV aizsardzības sekretāru Pītu Hegsetu pievienoties preses pasākumam kopā ar Dānijas, Zviedrijas, Islandes un Grenlandes ministriem, taču viņš neieradās.
Gan Kopenhāgena, gan Grenlande atkārtoti norādījušas, ka sala nav pārdošanā un nosodījušas ziņas par iespējamu ASV slepenu ietekmes darbību reģionā. Pavisam nesen Dānijas ārlietu ministrs pat izsauca ASV augstāko diplomātu Kopenhāgenā, lai pārrunātu ziņojumus par Trampa sabiedroto slepenām operācijām Grenlandē.
