Lāci mežā nedrīkst pārsteigt, jo tad "vairs nekas nepalīdzēs", brīdina eksperts
Brūno lāču populācija Latvijā turpina pieaugt, un Ziemeļvidzemē tie sastopami arvien biežāk – pat māju tuvumā. Lai runātu par sadzīvošanu ar šo aizsargājamo plēsēju un drošību cilvēkiem, piektdien, 19. septembrī, Valkas novada Kārķos notika izglītojošs pasākums, kas veltīts lāču klātbūtnes aktualitātēm Latvijā.
Rudenī arvien vairāk cilvēku dodas dabā – pārgājienos, sēņot vai ogot, un iespēja sastapties ar lāci Vidzemes mežos kļuvusi arvien reālāka. Latvijā lāču skaits pēdējos gados pieaug, un eksperti uzsver – dzīvot līdzās šim plēsējam būs jāmācās visiem.
Vietējie stāsta – satikšanās ar šiem aizsargājamiem plēsējiem var būt pārsteidzoša un rada dalītas sajūtas starp ziņkāri un bailēm. Reiz Laima kopā ar vīru mednieku traktorā iebrauca mežā un sastapa brūno lāci.
"Pamanījām krūmos, ka lācis ir vienkārši apgūlies tur, protams, arī mums veidojās interese paskatīties, ko viņš dara, jo tajā brīdī bija sajūta, ka esam nosacīti drošā vietā. Sajūta vienlaikus pavisam jocīga, jo tomēr mēs bijām devušies uz viņa izvēlētu mājvietu, un tajā vietā mēs kļuvām par viņa viesiem. Ir jāsaglabā miers, bet tas nav vienkārši."
Cilvēks nav lāča uzbrukuma objekts, ja vien lācis pats nejutīsies apdraudēts.
"Lāci nedrīkst pārsteigt. Ja lācis pats sajutīs, ka jūs tur esat, principā mūsu lācis baidās no cilvēka, viņš dosies projām. Ja jūs viņu pārsteigsiet, vai tajā pārsteiguma brīdī viņš to uztvers kā agresiju pret sevi, var notikt šis konflikts. Ja jūs būsiet konfliktā, vairs nepalīdzēs ne tie zvaniņi, ne tie aerosoli un nekas, tas ir tikai preventīvi."
Lai gan lāči parasti izvairās no cilvēkiem, postījumi bišu dravām un mājlopiem nav retums. Šādos gadījumos Latvijā darbojas kompensāciju sistēma, jo lāču kā aizsargājamas sugas medības nav atļautas, un tuvākajā laikā tas arī netiks mainīts. Savukārt Igaunijā, kur lāču ir vairāk nekā tūkstoš, noteiktas stingri kontrolētas medību kvotas, pamatojoties uz lāču radītajiem postījumiem.
"Principā mēs jau arī to varam darīt, vienkārši tie iemesli, tas mehānisms ir nedaudz citādāks. Ja ir apdraudējums sabiedrībai, tad pārvalde arī lems par konkrēto gadījumu – mēs lemjam nevis par situāciju valstī kopumā. Ir jānovērtē, vai šī konkrētā uzvedība īpatnim ir netipiska, un tikai tādā gadījumā, ja ir šis apdraudējums, pārvalde var lemt par konkrētā īpatņa izņemšanu no populācijas."
Pieredzē ar latviešiem šodien dalījās arī Igaunijas Vides pārvaldes pārstāvis. Kaimiņvalstī valsts līdzfinansē preventīvus risinājumus, piemēram, elektriskos žogus bišu dravām.
"Mīliet savus lāčus, tie ir lieli, lepni dzīvnieki, un tie var būt dabas aizsardzības simbols, bet jums arī jādomā par noteikumiem un iespējām, kā vispirms novērst to parādīšanos un, ja tie parādās, izveidot īpašu sistēmu, lai tos medītu vai eitanizētu."
Patlaban Latvijā vērojama stabila brūnā lāča populācijas atjaunošanās, to skaits ir aptuveni 120.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
