Iespaidīgi skati Sedas purvā – ķepainis "pēta" kokus, ceļoties pakaļkājās

Komentāros iedzīvotāji norāda, ka dzīvnieks gan ir ļoti skaists, tomēr mežā tādu sastapt viņi nevēlētos, kā arī izsaka spriedumu – lācis dzīvo purvā un nevienam virsū neskrien.

Arī septembra ieskaņā tajā pašā vietā, kur izvietota meža kamera, iemūžināts brūnais lācis, kurš ceļas pakaļkājās un berzējas ap to pašu priedi. Abi video izpelnījušies plašu rezonansi, tie skatītie desmitiem tūkstošu reižu.

Valsts mežzinātnes institūta "Silava" dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā bija apmēram 150 lāči.

Dabas aizsardzības pārvaldes dati liecina, ka brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.

Salīdzinot 2024. gada monitoringa datus ar iepriekšējos gados iegūto informāciju, secināms, ka gan lāču apdzīvotība, gan arī lāču skaits Latvijā 2025. gadā turpina pieaugt.

Lielākā daļa novērojumu liecina par jaunu un nepieaugušu dzīvnieku klātbūtni. Lāču vairošanās 2024. gadā Latvijā ir konstatēta ar foto/video fiksētiem gadījumiem par novērotajām lāču mātītēm un vienu līdz četriem lācēniem.

Plēsīgais dzīvnieks izplatīts vairāk Latvijas austrumos un ziemeļaustrumos.