Pētnieki atklājuši, ka ziloņi ārstējas ar ārstniecības augiem
Āfrikas ziloņi (Loxodonta) izmanto desmitiem dažādu ārstniecības augu, lai ārstētu sevi un savas ģimenes, kad tie ir slimi. Šāds secinājums gūts pētījumā, kurā tika aptaujāti cilvēki, kas dzīvo un strādā līdzās ziloņiem Kenijas Elgona kalna (Mount Elgon) reģionā.
Šie konkrētie dzīvnieki jau sen ir piesaistījuši zinātnieku uzmanību ar savu neparasto uzvedību – tos dēvē par "sāls ieguvējiem", jo tie dodas alās un ar ilkņiem skrāpē klintis, lai iegūtu uzturam nepieciešamās minerālvielas.
Jaunākais pētījums liecina, ka tie paši ziloņi mežā izmanto vairākas dažādas augu sugas ārstnieciskos nolūkos.
Viena no vadošajām pētniecēm, Dr. Elodija Freimana (Dr. Elodie Freymann) no Brauna Universitātes ASV, norādīja, ka pētījums aktualizē jautājumu: vai meža biotopu iznīcināšana neliedz dzīvniekiem – un cilvēkiem – piekļuvi zālēm, kas nepieciešamas veselīgai dzīvei?
"Tas parāda, cik cieši mūsu zāles ir saistītas ar dabas pasauli," Dr. Freimana sacīja "BBC News".
Zāles ziloņu mazuļiem
Zinātnieki sadarbojās ar dabas aizsardzības organizāciju "Mount Elgon Foundation". Viņi intervēja vietējos iedzīvotājus, tostarp savvaļas dzīvnieku novērotājus un kopienas vecajiem.
Stāstos tika aprakstīts, kā ziloņi izvēlas konkrētus augus, kad jūtas slikti, un kā ziloņu mātes dod ārstniecības augus saviem mazuļiem.
Balstoties uz to, pētnieki secināja, ka ziloņi izmanto 35 dažādas augu sugas, no kurām 25 vietējie iedzīvotāji atzīst par ārstnieciskām.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Scientific Reports", netika minēti intervēto personu vārdi – dalībnieki palika anonīmi, lai varētu brīvi dalīties savos stāstos.
Viņu liecības atklāj dažas intriģējošas detaļas. Vienā no liecībām savvaļas dzīvnieku novērotājs stāstīja, ka redzējis ziloņus izmantojam augu, kas pazīstams kā "Angurweet", "kā zāles mazuļiem".
"Angurweet" tiek lietots kā līdzeklis pret dažādām kaitēm, tostarp vēdersāpēm. Novērotājs aprakstīja, kā ziloņu mātes to sajauc mutē – "atdalot lapas un košļājot tās kopā ar dažu citu koku saknēm, līdz masa kļūst viendabīga."
Viņš arī stāstīja, ka redzējis mātes sajaucam šo augu masu ar savu pienu. "Tās dod to mazuļiem, kuri paši to košļā un izspļauj cietās daļiņas."
Profesors Maikls Hafmans, primatologs, kurš strādā Japānā (šobrīd Nagasaki Universitātē), norādīja, ka šis konkrētais gadījums ir "intriģējošs", taču būtu nepieciešami papildu pierādījumi, lai apliecinātu, ka ziloņi saviem mazuļiem sniedz mērķtiecīgu medicīnisku palīdzību.
Zinātnieki jau ir sākuši vākt šādus pierādījumus, nodrošinot vietējos dabas pētniekus ar kamerām, lai fiksētu novēroto dzīvnieku uzvedību.
Viņi arī analizē augus, kurus izmanto ziloņi, meklējot jaunus ārstniecības līdzekļus, ko, iespējams, atklājuši paši dzīvnieki.
Projekta vadošais pētnieks Dr. Fabiens Šulcs no Bernharda Nohta Tropiskās medicīnas institūta Hamburgā "BBC News" sacīja: "Vietējās zināšanas mums ir kalpojušas kā ceļvedis."
"Mēs vēlamies sekot ziloņiem un noskaidrot, vai tie izvēlas konkrētus augus noteiktās veselības situācijās un vai šiem augiem piemīt attiecīga bioloģiskā aktivitāte."
Dabas medicīnas ražotnes
Daudzi dzīvnieki ārstējas, izmantojot augus un citus dabiskus līdzekļus.
Pirmās zinātniskās liecības par to, ka ziloņi nodarbojas ar "pašārstēšanos", datējamas ar 3. gadsimta sākumu.
Romiešu autors Klaudijs Eliāns savā darbā "De Natura Animalium" ("Par dzīvnieku dabu") aprakstīja ziloni, kurš pēc ievainojumu gūšanas no šķēpiem un bultām, ēda olīvkoka ziedus un eļļu. Zilonis pilnībā atlaba.
Gadsimtiem vēlāk zinātnieki pēta, ko mēs varam mācīties no savvaļas dzīvniekiem par augu īpašībām meža biotopos, kuros šīs sugas ir attīstījušās.
"Uz šīs planētas ir organismi, kas ražo zāles un kuriem piemīt šī neticamā spēja," BBC News pastāstīja Dr. Freimans. "Zāļu ražotnes, kas atrodas visapkārt mums."
Profesors Hafmans, kurš šajā pētījumā nebija iesaistīts, piebilda: "Tagad mēs zinām, ka odi un drozofilas (augļu mušas) nodarbojas ar pašārstēšanos; to dara arī bites un daudzas citas sugas, sākot no vienkāršākajiem organismiem un beidzot ar Āfrikas un Āzijas lielajiem cilvēkpērtiķiem."
"Pētot katru jaunu sugu, mēs gūstam dziļāku izpratni par mūsu medicīnisko pagātni."
Dr. Freimana skatījumā šie atklājumi sniedz arī mācību nākotnei.
"Tik daudz zāļu, ko mēs pērkam aptiekā, ir iegūtas no vielām, kas atrodamas kokos, aļģēs, sēnēs un koraļļu rifos.
Mums ir tikai ieguvums, ja mēs aizsargāsim šos mežus un saglabāsim šīs dabas aptiekas… pietiekami ilgi, lai mēs varētu atklāt jaunus dabas produktus, kas nākotnē varētu mūs glābt."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
