Beļavā lācis saplosa ķēvi, tas ir pirmais uzbrukums zirgiem Latvijā

Stepanova teic, ka pēc uzbrukuma ķēvi nācās iemidzināt, jo savainojums bijis pārāk dziļš. Pagaidām oficiāla apstiprinājuma tam, ka uzbrukumu īstenojis tieši brūnais lācis, nav. Laboratorijā vēl arvien tiek analizēti dzīvnieku mati – lāča ģenētiskajai identificēšanai – , kurus Stepanova savāca notikuma vietā. "Pēdu nospiedumus konstatēt nebija iespējams, jo aplokā saaugusi zāle," viņa paskaidro.

Par lāča uzbrukumu liecina tieši ķēves savainojums, teic pētniece. "Plēsums ir tipisks lācim – tie ir dziļi nagu plēsumi," viņa stāsta.

Alda Stepanova

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

"Vēlos piezīmēt, ka aplokā ganījās savvaļas zirgi, koniki. Tie nebija mājas zirgi, kas ir augumā lielāki par konikiem. Šis ir pirmais zināmais gadījums, ka lācis uzbrūk zirgam. Iepriekš fiksēts uzbrukums govij. Brūnais lācis reti uzbrūk mājdzīvniekiem."

Lielākoties brūnais lācis tomēr ir veģetārietis, pārtiek no zāles, pumpuriem, ogām, kā arī mēdz baroties ar kritušiem dzīvniekiem, kukaiņiem, piemēram, skudrām no skudru pūžņiem. "Vēlos tomēr uzsvērt, ka konkrētajā gadījumā Beļavā daudzviet zirgu aploks bija bojāts. Lācis bez problēmām varēja iekļūt aplokā, kur ganās arī kumeļi," uzsver Stepanova, norādot, ka galvenais lāča aploka apmeklējuma mērķis bija tieši viegla piekļuve barībai. Arī otrajā dienā pēc uzbrukuma – joprojām aploks bija bojāts, ārpus tā ganījās vairāki zirgi, neskatoties uz to, ka lācis varētu nākt atkal.

"Ko tu lācim šādā situācijā vari pārmest?" retoriski vaicā Stepanova. "Tikpat labi pie zirgiem aplokā varēja iekļūt arī vilki. Cilvēks ir atbildīgs par pieradinātiem dzīvniekiem, lai tie būtu drošībā."

"Silava" speciāliste atzīst, ka Latvijā patiesi plēsīgo dzīvnieku, tostarp arī brūno lāču, kļūst vairāk. Plēsīgais dzīvnieks izplatīts vairāk Latvijas austrumos un ziemeļaustrumos.

Speciāliste aicina gan sargāt mājlopus, pārliecinoties, lai žogs nebūtu bojāts un priekšroku dodot elektriskajam aplokam.

Viņa arī aicina mežā sēņot un ogot nedoties vienam, bet pa vairākiem cilvēkiem kopā. "Ejot vienam, bet arī vairākiem kopā, cilvēkam ir jāsignalizē par savu atrašanos mežā. Skaļi jārunā, jāpasvilpj, jābrīkšķina zari, lai dzīvnieks dzird. Dzīvnieks pirmais pametīs teritoriju, izvairoties no konflikta ar cilvēku," padomu dod speciāliste. Viņa atgādina, ka līdz šim Latvijā nav reģistrēti lāču uzbrukumi cilvēkiem.

"Silavai" pieejamie dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā bija apmēram 150 lāči.

Dabas aizsardzības pārvaldes dati liecina, ka brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.