Eksperte: Lāču skaits Latvijā aug. Kas jāzina ikvienam dabā gājējam un lauksaimniekam?

Sakoties sēņu un ogu sezonai arvien biežāk dosimies mežā, tāpēc ir jāzina, kuros Latvijas mežos visvairāk ir lāču un kā mums jāuzvedas, kad satiksimies ar Latvijas lielāko plēsēju brūno lāci (Ursus arctos). Un pats svarīgākais, kā uzvesties, lai ar lāci nemaz nesatiktos.

"Es nedomāju, ka vārds "satraukums" būtu izmantojams, bet gan nepieciešamība rēķināties ar lāču esamību un to pieaugošo skaitu Latvijas teritorijā," skaidro Bagrade, bet viņa apstiprina, ka ikvienam no mums ir jāzina, kā rīkoties, ja notikusi satikšanās ar lāci.

Tāpat lāču pētniece uzver, ka mums katram ir jāizmanto preventīvie līdzekļi un pasākumi, lai neradītu iespēju satikšanās gadījumiem un iespēju lācim radīt zaudējumus mājsaimniecībām vai privātam biznesam un hobija nodarbēm.

"Lai arī, pēc sugas pilnīgas iznīcināšanas, lācis Latvijas teritorijā ilgstoši nebija novērots un mēs, cilvēki, pieradām dzīvot bez Eiropā un arī Latvijā lielākā plēsēja, tagad suga dabiskā ceļā sāk pakāpeniski atgriezties tās vēsturiskajās teritorijās. Un arī cilvēkam, indivīda līmenī un arī valstiskā līmenī, tagad ir jāapzinās un jāpieņem sugas atgriešanās, un atbilstoši jāsagatavojas un jārīkojas, lai mazinātu varbūtību satikt šo plēsēju klātienē vai piesaistīt kādai teritorijai," stāsta vadošā pētniece Bagrade.

Pētnieki arī iepriekš snieguši viedokli, ka nevar noliegt, ka iespēja lāčus novērot dienas laikā un autoceļu tuvumā ir saistīta ar to skaita pieaugumu.

Guna Bagrade

"Tas skaidrojams ar lielāku sastapšanās varbūtību tieši lielāka lāču skaita dēļ, nevis ar dzīvnieku uzvedības maiņu, piemēram, nepietiekoša apdraudējuma rezultātā, uzskats, ka dēļ lāču medību aizlieguma Latvijā, dzīvnieki nebaidās no cilvēka, ja vien šo uzvedību nav mainījuši kādi pozitīvi stimuli no cilvēku puses, piemēram, barības viegla pieejamība."

Tajā pat laikā viņa vēlētos minēt, "ka lielākoties savvaļas dzīvnieki to dabiskā vidē izvairās no satikšanās ar cilvēku, pirmajiem pametot teritoriju sadzirdot cilvēka klātbūtni."

Batraga uz jautājumu, vai Latvijā satikšanās ar lāci mežā ir daudz iespējamāka, nekā pirms pāris gadiem nenoliedz:

Guna Bagrade

"Jā, sastapšanās varbūtība ar lāci var būt lielāka to skaita dēļ, un – nē, ja pareizi un atbilstoši rīkojas, gan aizsardzības, gan prevencijas pasākumu ievērošana, jo ir zināšanas par sugu un apziņa, ka to skaits un izplatība Latvijas teritorijā arī turpmākajos gados būs lielāka un plašāka."

Ar jaunākajiem lāču monitoringa rezultātiem par 2024. gadu var iepazīties LVMI "Silava" interneta vietnē šeit, kā arī DAP interneta vietnē šeit. Tāpat abās norādītajās vietnēs var redzēt arī iepriekšējo gadu pārskatus.

Salīdzinot 2024. gada monitoringa datus ar iepriekšējos gados iegūto informāciju, secināms, ka gan lāču apdzīvotība, gan arī lāču skaits Latvijā turpina pieaugt.

Lielākā daļa novērojumu liecina par jaunu un nepieaugušu dzīvnieku klātbūtni. Lāču vairošanās 2024. gadā Latvijā ir konstatēta ar foto/video fiksētiem gadījumiem par novērotajām lāču mātītēm un vienu līdz četriem lācēniem. 2024. gadā dzīvnieku skaita vērtējums, kuri ir uzturējušies Latvijas teritorijā, ir ap 150 indivīdiem.

Kur Latvijā ir vislielākā iespēja satikt lāci?

Plēsīgais dzīvnieks izplatīts vairāk Latvijas austrumos un ziemeļaustrumos.

Pārskatā LVMI "Silava" vietnē var redzēt karti, kurā ir apkopoti visi ziņotie un verificētie gadījumi par novērotajiem lāčiem 2024. gada laikā.

Katru gadu LVMI "Silava" zinātnieki sniedz informāciju seminārā par konkrētā gada monitoringa rezultātiem.

"Vizuāli ir redzamas "lāčainākās" teritorijas. Pēdējos gados lāču izplatība un sastopamība Latvijā nav būtiski mainījusies, taču notiek sugas izplatība Kurzemes virzienā, kā arī Lietuvas virzienā," stāsta Bagrade.

Apskatīt šī gada publiski izskanējušās ziņas par lāču novērojumiem Latvijā. Šie novērojumi būs lāču monitoringa nākamā gada pārskatā.

Latvijas valsts meži (LVM) purva tiešsaistes kamerā, kur redzams klinšu ērgļu ligzdošanas biotops, 12. jūnijā tika novērots unikāls skats – purvu šķērsoja brūnā lāča lācene ar trīs šogad dzimušiem lācēniem.

Latvijas valsts meži (LVM) Austrumu medību reģiona vadītājs Mārtiņš Putniņš maija izskaņā fiksējis brūno lāču aktivitātes pie medību barotavas Ziemeļvidzemē, kur bildēs var redzēt, ka saulainā maija dienā ne viens, bet trīs lāči mielojas vienā no medību barotavām.

Maijā notika lāča uzbrukums Gulbenes novada Beļavas pagastā. Lācis iekļuva savvaļas zirgu, koniku, aplokā un uzbruka ķēvei, saplosot tās gurnu. Šis ir pirmais līdz šim zināmais brūno lāču uzbrukums zirgam Latvijā.

Lielākoties brūnais lācis tomēr ir veģetārietis, pārtiek no zāles, pumpuriem, ogām, kā arī mēdz baroties ar kritušiem dzīvniekiem, kukaiņiem, piemēram, skudrām no skudru pūžņiem.

Kā rīkoties, ja cilvēks sastopas ar lāci?

Dabas aizsardzības pārvaldes dati liecina, ka brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.

Trīs iestāžu – LVMI "Silava", Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Nacionālais Dabas muzejs – sadarbībā ir izveidots materiāls medniekiem un mežistrādē iesaistītajiem kā rīkoties sastopoties ar lāci. Plaša informācija ir atrodama šeit.

Kā rīkoties, lai izvairītos no sastapšanās ar lāci tā nomoda laikā:

• rūpīgi vērot dabu sev apkārt, lai varētu laikus pamanīt dzīvnieka klātbūtni,
• šķērsojot nepārredzamu vietu mežā, likt manīt par savu klātbūtni,
• neatstāt mežā ēdiena pārpalikumus, lai nepievilinātu nedz lāčus, nedz citus savvaļas dzīvniekus.

Ko darīt, ja esi pamanījis lāci:

• netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus,
• iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas,
• ja lācis tavu klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvedies klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību,
• ja lācis tevi ir pamanījis un izrāda interesi, atkāpies, negriežot lācim muguru un trokšņojot.

Avots: "Vadlīnijas medniekiem un mežizstrādē iesaistītajiem"

"Materiālā minētā informācija ir noderīga ikvienam, kurš vēlas droši justies mežā un zināt, ko darīt, ja ir notikusi satikšanās ar lāci," skaidro Bagrade.

Kur un kā pareizi ziņot par lāču novērojumu?

Paliecinoties lāču skaitam, arvien lielāka iespēja, ka ikviens no mums, var novērot lāču klātbūtni, piemēram, lāča pēdas, skrāpējumus uz koka, vai pat dzīvu lāci.

"LVMI "Silava" "Lāču monitoringa" īstenotāji ļoti novērtēs, ja saņems ziņojumus ne tikai par satiktajiem, bet arī novērotajiem lāčiem, klātienē vai slēpņu kamerās, un/vai to klātbūtnes pazīmēm, pēdu nospiedumiem, ekskrementiem, matiem, skrāpējumiem kokos, piemēram, rudeņos pamestajos ābeļdārzos, un dravu postījumiem.

"Ļoti vērtīga sugas monitoringam ir ziņa par lāča priekškājas nospiedumu, ja ir nospieduma fotogrāfija, veikts pēdas nospieduma mērījums, paralēli pēdas nospiedumam tā platākajā vietā, fiksēts novērojuma datums un vietas koordinātas," stāsta lāču pētniece Bagrade.

LVMI "Silava" kopš 2018. gada veic sugas ģenētisko monitoringu, ievācot paraugus, kas var saturēt lāča DNS, galvenokārt mati, ekskrementi, siekalu paraugi, ar mērķi noteikt indivīda "ģenētisko pasi".

"Līdz ar to dzīvnieks ir identificēts indivīda līmenī. Kopumā ar molekulāri ģenētiskajām metodēm apstiprināti 99 indivīdi, no tiem – 62 tēviņi un 20 mātītes, kas laikā no 2018. līdz 2024. gadam uzturējušies Latvijas teritorijā," skaidro Bagrade.

Konkrēti 2024. gadā veiktā molekulāri ģenētiskā pētījuma rezultātā Latvijas teritorijā tika identificēti 18 indivīdi, no tiem 14 tēviņi un 4 mātītes.

"Divi no 2024. gadā identificētajiem indivīdiem ir tie paši, kas konstatēti jau 2018. – 2023. gadā veiktajā pētījumā. Lielāks konstatētais tēviņu pārsvars arī liecina par populācijas izplatīšanos," stāsta Bagrade.

Par iespējām ievākt svaigus DNS paraugus, lai noskaidrotu lāčus "vietējos iedzīvotājus" vai "jaunpienācējus", lūgums ziņot:

• Pa telefonu "WhatsApp" 26320528 (Jānis Ozoliņš).
• Par novērotajiem lāčiem vai to klātbūtnes pazīmēm informāciju lūgums sūtīt uz [email protected] vai [email protected].