KP: "Latvijas valsts meži" ilgtermiņa līgumi neatbilst konkurences neitralitātes regulējumam
Ir noslēdzies konkurss uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu. "Nekā personīga" zināms, ka par uzvarētāju nosaukta Ieva Šmite. Viņa faktiski vadīja šo iestādi kopš gada sākuma, kad darbu atstāja iepriekšējais priekšsēdētājs. "Nekā personīga" zināms, ka ietekmīgi spēlētāji centās nepieļaut Šmites uzvaru konkursā. Mēģinājums ietekmēt tā gaitu sakrīt ar kādu Konkurences padomes izpēti atsevišķiem kokrūpniecības uzņēmumiem svarīgā jautājumā.
Pirms diviem gadiem "Nekā personīga" ziņoja, ka Konkurences padome sāka izpēti saistībā ar "Latvijas valsts meži" slēgtiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Vēsturiskās vienošanās bija parakstītas pēc Latvijas neatkarības iegūšanas. To mērķis savulaik bija nodrošināt zināmu stabilitāti ar koksnes pirmapstrādi saistītiem valsts uzņēmumiem privatizācijas procesā.
Līgumus ar garajiem termiņiem pārņēma "Latvijas valsts meži", taču tos neizbeidza, jo tiesa bija lēmusi, ka tā darīt nedrīkst.
"Absolūtais vairākums uzņēmēju gribētu, ka tādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumu vispār neeksistētu un nekropļotu tirgu, taču tiesas iebildumu dēļ vairākuma viedoklis bija, ka līgumu nosacījumus nedrīkst mainīt. Proti, priviliģētajiem uzņēmumiem jāstrādā uz tādiem nosacījumiem, kādus paredzēja līgumu sākotnējā versija."
"Latvijas valsts meži" daļu ekskluzīvo līgumu, sākot no 2013.gada pārveidoja. Pēdējo reizi 2022.gadā. Kaut raidījuma rīcībā esošajā "Sorainen" auditā divus gadus agrāk "Latvijas valsts mežu" vadība brīdināta, ka šādu līgumu turpināšanā saskatāmi konkurences pārkāpumu riski.
Daļa vienošanās nav mainīta un tās ir spēkā vēl uz vairākām desmitgadēm, viens līgums pat līdz 2096.gadam. Vienošanās turpina atsevišķiem tirgus dalībniekiem sniegt īpašas tiesības iegādāties apaļos kokmateriālus, apejot valsts kapitālsabiedrības izsoles. Savukārt garantētie kokmateriāli, kurus "Latvijas valsts meži" piegādā līgumu partneriem, nav pieejami to konkurentiem.
Pēc divu gadu veiktās izpētes, Konkurences padomes novērtējums ir, ka šo līgumu izpildei ir negatīva ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū.
"Mēs iezīmējām riskus, kas mūsu skatījumā tiek radīti konkurencei, kas izriet no šiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Jo šobrīd atsevišķiem uzņēmumiem, kuriem ir šie līgumi, kas noslēgti uz ilgu termiņu, viņi ir atšķirīgā situācijā. Viņiem tiek dotas priekšrocības no valsts, no valsts uzņēmuma puses, attiecībā pret citiem, kuriem ir jāpiedalās šajās izsolēs, savstarpēji jākonkurē uz šo ierobežoto resursu, kas ir zāģbaļķi un kokmateriāls."
Vēstulei noteikts ierobežotas pieejamības status, taču tā ir nonākusi "Nekā Personīga" rīcībā. Konkurences padome pētījusi "Latvijas valsts mežu" darījumus ar kompānijām, kurām ir spēkā ilgtermiņa mežistrādes līgumi. To vidū – vairāki uzņēmumi, kas ietilpst "PATA grupā (a/s "PATA Saldus", a/s "PATA Strenči" , a/s "PATA Jēkabpils"). Priekšrocības guvis arī "PATA Strenči" meitas uzņēmums SIA "Berivs", kā arī SIA "Krebsar", " SIA "Jēkabpils kokapstrāde" un SIA "Metsa Forest Latvia".
Tikai izpētītajā periodā vien no 2020. līdz 2024. gadam līgumpartneriem tikuši realizēti vairāk nekā divi miljoni kubikmetru apaļo kokmateriālu par vairāk nekā 202 miljoniem eiro. Šāds apjoms nenonāk "Latvijas valsts mežu" organizētajās izsolēs un citiem ir liegts konkurēt par šo, pat nosolot ar augstāko cenu. Šo informāciju Konkurences uzraugi vēstulē šā gada 10.jūnijā nosūtīja gan "Latvijas valsts mežiem", gan kapitāldaļu turētājam – zemkopības ministrijai. Tajā teikts, ka konkurences uzraugi aicina uz tikšanos, lai novērstu konkurences riskus, kas rodas ilgāk pastāvot šiem ekskluzīvajiem līgumiem. Trijos mēnešos šāda tikšanās joprojām nav notikusi. Zemkopības ministrs intervijai klātienē šonedēļ nepiekrita. Viņš norādīja, ka nav pierādījumu, ka valsts no šiem līgumiem ciestu zaudējumus. Kaut ministrija par šo savulaik saņēmusi prokuratūras brīdinājumu, nekāda rīcība no "Latvijas valsts mežu" īpašnieces nav sekojusi.
Es tiešām neko par šito. Kad būs kaut kādi jaunumi, es jums nokomentēšu. Man pat nav ko pateikt. [NP: Bet Konkurences padome ir saskatījusi neatbilstības konkurences likumam. Pētīja divus gadus un atrada.] Es tiešām nevaru komentēt. Ja viņa (Konkurences padome) būtu ierosinājusi lietu, būtu savādāk. Tur lieta ierosināta nav. Tur (ZM) darbinieki strādā. Mums vēl ir vajadzīgas tikšanās ar Konkurences padomi. Tad, kad mēs to būsim pabeiguši to procesu, tad es arī varēšu kaut ko pateikt."
"Mēs sagaidām, ka tas risinājums varētu būt piedāvāts no zemkopības ministrijas, kas, skatoties ilgtermiņā, šādu situāciju novērstu. Jo mums šķiet, ka tā nevar pastāvēt ilgāk. Protams, tas ir izveidojies vēsturiski. To mēs arī saprotam, taču arī tiesiskā vide ir mainījusies. Valstij ir jāsaprot, kas ir negodīga konkurence un jāievēro konkurences neitralitātes regulējums."
Ja situācija netiek risināta, tad galējais risinājums ir no iestādes puses rosināt iespējams neatbilstības lietu, pārkāpuma lietu un tad jau formālā procedūrā risināt šo jautājumu.
Jūnija sākumā sūtīto vēstuli parakstījusi Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite. Viņa bija viena no pieciem pretendentiem, kuri šovasar pieteicās konkursā uz šīs ekonomikai svarīgās iestādes vadītāja amatu.
Atlases otrajā kārtā konkursa komisijai saņēma informāciju, ka pret vienu no pretendentiem īsteno nomelnošanas kampaņu.
[NP: Vai konkursa gaitā kāds no konkursa pretendentiem darīja zināmu, ka uz viņu tiek izdarīts kāds spiediens?] Mēs saņēmām vēstuli. Mēs, arī konkursa komisija, pamanījām, kas notiek publiskajā telpā attiecībā uz iestādi, iestādes vadītāju un to cīņu, ja tā var teikt. Un konkursa komisija arī uzdeva jautājumu, kā paši pretendenti jūtas. Neviens nejutās ērti par tādu ietekmēšanu, iespaidošanu. [NP: Bet tik spēcīgi signāli, lai vērstos kādās tiesībsargājošās vai drošības iestādēs, netika saņemti?] Nē."
Konkurss vēl nebija noslēdzies, kad pret Ievu Šmiti vairākos medijos parādījās negatīvu publikāciju sērija. Šmiti, kas iestādē nostrādājusi 17 gadu, centās pasniegt kā nepiemērotu šīs iestādes vadītājas amatā.. Tika selektīvi izgaismotas vairākas nelielas pārkāpumu lietas, bet noklusēts, piemēram, ka Šmites vadītais Aizliegto vienošanos departaments pirms 4 gadiem sodīja kartelī iesaistītus ietekmīgus būvniecības flagmaņus.
[NP: Konkurss vēl nebija noslēdzies, kad bija sākta kampaņa pret Ievu Šmiti . Jums zināms, kas aiz tās stāv?] Grūti pateikt. Tas spiediens ir liels. Konkurences padome ir svarīga institūcija. Bija vērojama arī spiediena izdarīšana uz šo atbildīgo komisiju Bet, manuprāt, viņi ļoti labi ir tikuši galā. [NP: Bet kam Ieva Šmite varētu būt neērta šai amatā?] Grūti pateikt. Te jau tās nozares, kuras (iestādes lēmumi) skar mums ir ļoti plašas un tie jautājumi, kas ir – gan par pārtikas cenām, gan dažādi kokrūpniecības jautājumi."
Konkursa komisija jau pirms divām nedēļām nosūtījusi savu lēmumu ekonomikas ministram. Un par piemērotāko Konkurences padomes priekšsēdētājas amatam nominēta Ieva Šmite.
Ekonomikas ministrs kavēšanos noraida. Šmites šonedēļ nav Latvijā, tāpēc nav gribējis steigties ar kandidātes vārda publiskošanu.
"Es neteiktu, ka tā ir kavēšanās. Tas ir normāls process, kad saņemot rezultātus, mēs uzaicinām tad šo uzvarētāju uz sarunu. Pēc šīm sarunām es pieņēmu lēmumu virzīt Ievu Šmiti apstiprināšanai Konkurences padomes priekšsēdētājas amatā. Šo pirmdien jau iepazīstināju koalīcijas kolēģus ar konkursa rezultātiem. Un aicināju šo jautājumu pēc iespējas ātrāk skatīt. Tiklīdz viņa atgriežas, mēs to izdarīsim un tuvāko 2 nedēļu laikā šim jautājumam jābūt valdībā. [NP: Vai Šmitei varētu būt atbalsts valdībā, tai skaitā arī no visiem jūsu partijas ministriem?] Jā! Viennozīmīgi! [NP: Arī no Krauzes?] Arī no Krauzes kunga. Absolūti nešaubos."
Konkurences padomē patlaban notiekot nopietnas pārmaiņas. Piemēram, pārtikas uzraudzībā, kur bija divi cilvēki, kas uzraudzīja šos procesu, šobrīd ir esot 15. Un ekonomikas ministrs uzskata, ka mēs tuvākajā laikā redzēsim šo darbību rezultātus.
"Latvijas valsts meži" "Nekā personīga" atrakstīja, ka veic sarunas ar Konkurences padomi un ir gatava veikt jebkurus saprātīgus pasākumus, lai mazinātu ekskluzīvo līgumu iespējamo negatīvo ietekmi uz brīvu un godīgu konkurenci. LVM pieliks visas pūles, lai sadarbībā ar uzraugiem un nozares atbildīgo ministriju tiktu sagatavoti priekšlikumu un darbības plāns, lai novērstu vēstulē norādīto konkurences tiesību problemātiku."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
