"Slimošana neapstāsies arī X stundā" – ģimenes ārsti apgūst prasmes palīdzēt krīzes laikā
Šonedēļ Rīgā militāro mediķu zināšanas papildināja ģimenes ārsti no reģioniem – lai X stundā rīkotos atbildīgi un saglabātu spēju palīdzēt arī civiliedzīvotājiem. Tomēr mediķi atzīst – likumu neskaidrības joprojām rada jautājumus par to, kādā statusā ģimenes ārsti būtu iespējamas militāras krīzes situācijā.
Kaujas mediķa mugursomā slēpjas vesela lauka slimnīca miniatūrā. Mācībās tiek izmantoti arī manekeni – īpašas rokas ar asinsvadiem, pa kuriem plūst krāsains šķidrums, lai imitētu dzīva cilvēka organismu, tāpat arī mākslīgās mutes un nāsis, un arī šautu brūču replikas, ar kurām trenēties tamponēšanā.
"Protams, tās ir šautas brūces krūškurvī, kaklā, kur attiecīgi tiek veikta brūču tamponēšana. Ja kaujas zonā izmantojam tiktai taktisko žņaugu, tad jau nosacīti drošā vietā veicam brūces tamponēšanu."
Ģimenes ārstiem no reģioniem ir laba iespēja uzklausīt pieredzējušo kara mediķu padomus. Tiesa, likumi pašlaik vēl esot visai haotiski, un to izmaiņas nedaudz iestrēgušas valsts iestāžu labirintos – nav skaidri pateikts, vai ģimenes ārstus X stundā mobilizētu vai arī viņi varētu izvēlēties, ko darīt tālāk – pamest darbu, evakuēties vai turpināt ārsta misiju.
"Mēs diemžēl dzīvojam divās pasaulēs. Tā ir politiskā pasaule, kas bieži ir nesaistīta ar reālo dzīvi. Un gan ģimenes ārsti, gan stacionāra ārsti īstenībā katrs dzīvo savu dzīvi. Tur ir lielā bēda, ka mums nav sistēmas. Mēs visi dabiski palīdzēsim Latvijas iedzīvotājiem tajā nejaukajā stundā, kad tas varētu pienākt, bet mēs darīsim tikai to, ko varam. Bet tas nav īsti pareizi."
"Pamata būtība – katrs dara savu darbu. Militārā puse savu darbu, mēs kā ārsti paliekam savās vietās, mēģinām organizēt normas robežās. Slimošana jau nekur nepaliks arī tajā X stundā, dzīve turpinās noritēt. Jābūt tam militārajam mediķim un arī civilajam ārstam, kas var uzturēt, lai tas "pulkstenis" turpinātu tikšķēt."
Arī bruņotajos spēkos uzsver – lai gan ģimenes ārstus iepazīstina ar kara medicīnas knifiem, pamatā viņu darbs X stundā būs tieši sasirgušo apkopšana.
"Un arī karavīri, zemessargi līdzcilvēki, kas krīzes laikā var tikt iesaukti, var arī slimot, un šāda sadarbība ar kolēģiem ambulatorajā sektorā ārpus slimnīcām ir ļoti svarīga. Šodien tas viss tiek runāts, atstrādāts, informēts."
Līdzīgas mācības paredzētas arī nākotnē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
