Brīdī, kad bērni dodas savā dzīvē, no vienas puses, vecākiem varētu būt milzu lepnums, no otras puses – blakus rīvējas arī skumjas un tukšuma sajūta. Kā dzīvot tālāk, kad bērni ir izauguši, TV3 sarunu raidījumā "Zilonis studijā" savā stāstā dalās interjera dizainere, divu bērnu mamma Anda Ozoliņa.
Anda Ozoliņa ir mamma dēlam Emīlam un meitai Lindai. Brīdi, kad atvases nolemj doties savā dzīvē, viņa īsti negaidīja. Kad tas notika, viņā uzjundījās vārdos grūti ietērpjama sajūta.
"Tad, kad tas brīdis pienāk – viens bērns, otrs bērns –, apmēram pusgadu pēc tam, kad viņi abi bija aizgājuši, man bija šī sajūta. Tā ir tāda smagnēja… Es visu laiku teicu – man tāds kā kamols kaklā, es nevaru pateikt, kas ir. Man viss notiek, bet es nevaru pateikt to sajūtu."
Anda spriež, ka bērnu došanās savā dzīvē ir dabas cikls, ritējums, un mātei, sievietei šim posmam vienkārši jāiziet cauri. Tad viņa saprata, ka šis fakts vienkārši jāpieņem. "Tad es kāpu nākamajā etapā, ka jā, bērni ir projām.
Un tad [svarīgi] to smalko līniju noturēt, kad negrābstīties, neķerties, nevilkties viņu dzīvēs iekšā. Viss. Jāļauj viņiem dzīvot savu dzīvi.
Viņi sāk savu dzīvi, savas tradīcijas, savu sistēmu, kā viņi grib dzīvot. Un viņi varbūt vispār neko nedarīs tā, kā mēs darījām. Tas viss ir jāpieņem – patīk tev vai nepatīk," saka Anda.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ģimenes ligzdu pirmais apmēram 23 gadu vecumā pameta dēls Emīls, kurš no bērniem ir vecākais. "Viņš bija nobriedis, un mēs arī bijām gatavi, ka jā, viss, ir jālaiž. Un viņš vienu dienu pateica, ka īrē dzīvokli. Tas notika ļoti organiski, un es arī to ļoti organiski uztvēru. Skaidrs, cilvēkam jāiet savā dzīvē, un ar mani paliek meitiņa.
Meitiņa mūs lēnā garā radināja ar to, ka visu laiku brauca uz ārzemju projektiem, studiju gados brauca uz gadu projām. Tik un tā tu zini, ka tajā istabā kāds atgriežas.
Tad, kad paliek tās tukšās istabas, mēs gājām nākamajos etapos, ko cilvēki dara vai nedara – mēs kardināli mainījām dzīvesvietu," stāsta divu bērnu mamma.
Iepriekš Anda ar ģimeni mitinājās pusmājā, bet pēc bērnu došanās savā dzīvē viņa kopā ar vīru pārcēlās uz dzīvokli Rīgas centrā. "Mēs sapratām, ka gribam iet uz programmu "Minimums" it visā. Telpā, lietās, vajadzībās.
Visi apkārt brīnījās, ka mēs pārvācāmies ar diviem čemodāniem.
Mēs sapratām – šis ir nākamais posms, kurā mēs ar vīru sākam tādu otro atdzimšanu. Bērni ir izauguši, un mēs atkal esam viens pret vienu divatā. Mēs attiecības varam veidot nākamajā kvalitātē," stāsta Anda.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Arī pārtikas ziņā Anda kopā ar vīru ievēro minimuma principu. "Man nepatīk ēdienu mest ārā. Mums ledusskapis vairāk ir tukšs nekā pilns." Pēc pārcelšanās uz centru viņi saprata, ka divatā maltītes var baudīt arī ārpus mājas.
Ģimenei joprojām ir vasaras māja, kur katram sava istaba un kas visus vieno. Tur Anda var izpausties. "Man ir tādi divi grāvji. Rīgas dzīve un lauku dzīve."
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2025
