Vai Stambulas konvencijas intrigas kļūs par iemeslu valdības krišanai? ZZS dievojas, ka nē

Starptautisko līgumu, kas paredz novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, Saeima ratificēja pirms nepilniem diviem gadiem. Stambulas konvencijas pieņemšana bija viens no priekšnoteikumiem Siliņas vadītās valdības izveidošanai.

"Piedodiet, ja tā nav politiskā maucība un politiskā korupcija, tad – kas tas ir?" šādus vārdus veltīja partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa.

"Latvija pirmajā vietā" kopā ar pārējām opozīcijas partijām aicina izstāties no Stambulas konvencijas, ko tēlaini salīdzina ar Trojas zirgu.

"Konvencija slēpj sevī ideoloģiju, kas grauj tautas pamatus. Konvencijā dzimums vairs nav bioloģiska realitāte, bet tiek definēts kā sociāli konstruēta loma. Vai mums jājūk prātā tikai tāpēc, ka Eiropa jūk prātā?" vaicāja deputāts Mārcis Jencītis (LPV).

Un tagad arī vismaz daļa no valdībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) uzskata, ka Stambulas konvenciju tomēr nevajadzēja pieņemt.

"Es to vērtēju kā kļūdu. Es jau to esmu teicis. Es atzīstu, ka tā bija kļūda," klāstīja "zaļzemnieku" deputāts Augusts Brigmanis.

Pirms balsojuma ZZS gan vēl neatklāja, kā rīkosies. Ar aicinājumu nespert soli atpakaļ un neiesaistīties "populistu priekšvēlēšanu un dezinformācijas kampaņā" no tribīnes uzstājās "Jaunā Vienotība".

"Tā vēl joprojām ratificēta un spēkā Polijā, Ukrainā un citās konservatīvās un nacionālās Eiropas valstīs, un neviens nemēģina slēgt atpakaļgaitu. Ne tajās, ne Latvijā nav sākusies solītā apokalipse, un neviens no šiem mītiem nav īstenojies reālajā dzīvē," teica deputāte Agnese Krasta (JV).

"Jaunā Vienotība" un "Progresīvie" palika mazākumā. Un opozīcija ar ZZS atbalstu panāca, ka Ārlietu komisijai būs jālemj par izstāšanos no konvencijas. Par balsoja 55, bet pret – 33 deputāti un likumprojekts nodots komisijai.

Lai gan vairums ZZS šajā balsojumā pieslējās opozīcijai, atsevišķi "zaļzemnieki", arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kura atbalsta Stambulas konvenciju, tomēr balsojumā nepiedalījās, jo no balsošanas iekārtas bija izņēmuši deputāta karti.

"Es negribēju piedalīties šajā visā priekšvēlēšanu kampaņā, kas patiesībā ir, man liekas, tāda mākslīgi radīta. Un es negribu vairāk iesaistīties šādās spēlītēs," pauda Mieriņa.

Pēc balsojuma valdības vadītāja Siliņa, kura atrodas Vācijā, ar ierakstu sociālajos medijos pavēstīja, ka ZZS ir pārkāpusi koalīcijas līgumu un pirmdien prasīs paskaidrojumus.

"Progresīvie" vērš uzmanību, ka "zaļzemnieki" jau atkārtoti pārkāpuši koalīcijas līgumu, tāpēc gaida premjeres rīcību, neprecizējot – kādu.

"Manā ieskatā šeit jau tomēr veidojas tāda zināma jauna politiskā ass, kur ir [Ainārs] Šlesers, kur ir [Aivars] Lembergs, kur ir arī Nacionālā apvienība. Es domāju, ka šo politisko situāciju nevaram ignorēt," vērsa uzmanību "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Tikmēr "Jaunā Vienotība" ZZS rīcībā saskata mēģinājumu izgāzt budžeta pieņemšanu, kas nozīmē arī valdības krišanu.

"No "Zaļo un zemnieku savienības" puses pirmdien "Jaunā Vienotība" un premjere gribēs skaidru atbildi, vai viņi ir gatavi strādāt šajā valdībā vai viņi ir gatavi šo drošības budžetu atbalstīt," norādīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Augusts Brigmanis apgalvo, ka ZZS atbalstīs budžeta pieņemšanu: "Vismaz mūsu apvienība ir gatava to darīt. Ja kādam negribas to darīt, mēs jau viņiem nevaram to aizliegt. (TV3: Tad nebūsiet tie, kas gāž valdību?) Nē."

Vai krīze koalīcijā tiešām nenovedīs pie valdības krišanas, būtu jākļūst zināmam pēc koalīcijas partneru sarunām pirmdien.