"ManaBalss" vadītājs: Latvijas demokrātijas veiksmes stāsts var arī beigties
Naudas trūkuma dēļ apdraudēta parakstu vākšanas platformas "ManaBalss" pastāvēšana. Lai vietne nebūtu jāslēdz, tās komanda aicina palīdzēt ar ziedojumiem. Pilsoņiem tā būtu iespēja turpināt ietekmēt politiku arī ikdienā, ne tikai reizi četros gados – vēlēšanās. Tikmēr Saeimā ieilguši centieni atdzīvināt referendumus, kuru rīkošana kļuvusi teju neiespējama.
Iniciatīvu platforma "ManaBalss" darbojas 14 gadus. Tā pastāv, lielā mērā pateicoties ziedojumiem. Gadā tās darbības nodrošināšanai nepieciešami vismaz 300 tūkstoši eiro. Taču ziedojumi samazinās, un tagad "ManaBalss" nonākusi uz "izdzīvošanas robežas", saka tās vadītājs Imants Breidaks.
"Situācija ir tāda, ka finanses pietrūkst, par ko mēs esam signalizējuši vairāku gadu garumā. Taču tagad finanses principā ir beigušās. Un "ManaBalss" kā Latvijas veiksmes stāsts, par kuru politiķi starptautiskajās aprindās, konferencēs ļoti bieži lielās, tas stāsts var arī beigties," saka Breidaks.
Saskaņā ar platformas apkopotajiem datiem, līdz Saeimas balsojumam ir nonākušas 140 iniciatīvas, no kurām 81 pārtapusi likumā. Ja pilsoņi vairs nevarēs vietnē "ManaBalss" parakstīties par dažādām iniciatīvām, tas būs zaudējums sabiedrībai, pārliecināts Breidaks.
Ja jūs paskatāties uz vidējo Lielbritānijas pilsoni, tad cik lielas ir iespējas mainīt likumdošanu valsts līmenī? Vidējais Vācijas pilsonis, ko tieši viņš var individuāli izdarīt valsts līmenī, lai mainītu likumu? Latvijai tas ir izdevies. Faktiski tas ir konsultatīvs, bet tiešās demokrātijas instruments. Un zaudējums būtu ļoti reāls, ja šāds instruments vairs neeksistētu. Tādēļ arī mēs šonedēļ ļoti skaļi un ļoti tieši vēršamies ne tikai pie privātpersonām, bet arī pie uzņēmumiem. Cienītie uzņēmēji, ja Latvijas demokrātijas veselība jums ir svarīga, lūdzu reaģējiet tagad, jo rītdien var būt par vēlu.
Arī politoloģe Lelde Metla-Rozentāle uzsver, ka būtu svarīgi saglabāt "ManasBalss" darbību. "Tas ir viens no veidiem, kā cilvēki izjūt tādu iespēju tieši ietekmēt politiskos procesus vai vismaz izteikt savu viedokli. Un tādā veidā sajusties tuvāki politikai, ne tikai aizejot uz vēlēšanām, nobalsojot, bet arī šajā starpvēlēšanu periodā," saka politoloģe.
Vēl viens veids, kā pilsoņi var ietekmēt politiku, ir referendumi. Taču tos ir grūti ierosināt. Cerībā atdzīvināt tautas nobalsošanu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau pavasarī nāca klajā ar piedāvājumu regulējuma izmaiņām. Viens no viņa ierosinājumiem – samazināt sākotnēji nepieciešamo parakstu slieksni.
Prezidenta rosinātās izmaiņas Saeima aprīlī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Tās vadītājs Andrejs Judins (JV) stāsta, ka jūnijā komisija tās izvērtēja, bet nolēma atstāt bez virzības.
Bija izteikta kritika par saturu. Atbalsts bija idejai. Mērķis ir pareizs. Bet par konkrētiem piedāvājumiem eksperti norādīja, ka īsti neder.
Turklāt, kā skaidro Judins, ar referendumu regulējuma pārskatīšanu jau nodarbojas cita – Valsts pārvaldes komisija. Tās vadītājs Oļegs Burovs (GKR) norāda, ka prezidenta priekšlikumu izskatīšanai komisija vēl nav pievērsusies. Nolemts vispirms izveidot darba grupu, kuras sēde plānota pēc divām nedēļām.
Politoloģe sagaida, ka Saeima, lai arī ar kavēšanos, tomēr spēs vienoties par izmaiņām.
"Dažkārt šādiem konceptuāliem jautājumiem, iespējams, nepietiek laika vai liekas, ka nepietiek kapacitātes ar tiem tikt galā, jo tie nav tā vienkārši atrisināmi. Tur tiešām ir sarežģīts tas process. Bet es domāju, ka tam būtu jāpievērš uzmanība. ja mēs runājam par to, ka mūsu iedzīvotāju iesaiste politikā ir kritiski zema un to mēs redzam vēlēšanās, ja šis ir viens no veidiem, kā mēs varam motivēt cilvēkus interesēties vairāk par politiku un līdzdarboties politikā, tad es domāju, ka tas ir ļoti būtiski un prezidenta iniciatīva patiesībā ir apsveicama," saka politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Latvijā nav izdevies sarīkot nevienu referendumu kopš 2012.gada, kad tautas nobalsošanas ceļā krievu valodu mēģināja ieviest kā otru valsts valodu. Absolūtais vairākums to noraidīja, bet Saeima nolēma ievērojami paaugstināt referendumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu. Sākotnēji bija jāsavāc desmit tūkstoši parakstu. Tagad slieksnis ir desmit procenti balsstiesīgo jeb aptuveni 150 tūkstoši vēlētāju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
