Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas telpās šovakar norisinājās Latvijas lielākā vecāku sapulce. Lai gan klātienē bija ieradušies vien daži desmiti cilvēku, tiešsaistē to vēroja plašāks vecāku un jauniešu loks. Viena no klātienes dalībniecēm bija trīs bērnu mamma, skolotāja un 10. klases audzinātāja Aiga.
"Vecuma posms ir tieši aktuāls saistībā ar tēmām, kas šovakar šeit izskanēs – no 6 līdz 17 gadīgi jaunieši man mājās ir. Es pati strādāju ikdienā ar vecuma posmu – pusaudžiem, kas ir 7.-10. klase, līdz ar to tas man ir ļoti aktuāli. Tas noteikti ir digitālais laikmets, kas mums ir visapkārt un kas ļoti krasi iezīmējas – mākslīgais intelekts, kas pārņem mūsu ikdienu un īpaši jauniešiem mācību procesā. Ceru dzirdēt atbildes uz jautājumiem."
Sapulces laikā īpaša uzmanība tika pievērsta kritiskās domāšanas nozīmei. Tas ir prasmju komplekss, kas bērniem jāattīsta jau no mazotnes – īpaši digitālajā laikmetā, kur arvien lielāku lomu ieņem arī mākslīgais intelekts. Tāpat sociālie tīkli, kuros jaunieši pavada daudz laika, nereti piedāvā saturu ar slēptiem mērķiem, tāpēc svarīgi iemācīt uzdot pareizus jautājumus.
"Man šķiet, ka pats svarīgākais ir iemācīt savam bērnam jautāt jautājumu, kāpēc šis cilvēks man šo informāciju stāsta? Par saturu internetā vienmēr ir jāpajautā – ko šis saturs man cenšas pastāstīt, vai tas ir labu motīvu vadīts, vai tas man mēģina ko pārdot, vai tas, ko man cenšas pārdot, ir arī labs?"
Diskusijas laikā īpaša uzmanība pievērsta arī jauniešu veselībai – no vakcinācijas un higiēnas līdz uzturam un fiziskām aktivitātēm. Tās ir izvēles, kas veido bērnu drošību jau šodien, lai izvairītos no slimībām rīt.
"Jauniešiem ir raksturīgi tas, ka viņiem ir ļoti optimistisks skats uz nākotni – viņiem liekas, ka ar viņiem nekas nenotiks, un tajā pat laikā, protams, ieslēdzas arī tas, ka vecāki arī turpina izglītoties par jauniešu veselību. Vislielākā problēma ir vecāku sapratne par vakcīnu drošību, un tie ir tie neskaidrie jautājumi, ko viņi uzdod. Mans iedrošinājums būtu – nekautrēties no tiem jautājumiem, atrodiet to speciālistu, kuram jūs uzticaties, izrunājat."
Sapulcē pārrunāti arī seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumi. Puse jauniešu dzimumdzīvi uzsāk pirms 18 gadu vecuma, un vecākiem par šo tēmu būtu jārunā, pirms bērni atbildes meklē internetā. Sarunas par ķermeņa attīstību un seksualitāti ieteicams sākt jau agrīni, lai bērnam būtu drošības sajūta un zināšanas par to, kas ar viņu notiek.
"Patiesībā meitenes ļoti ieklausās savās mammās, un, ja mammas saka – nē, kontracepciju tev nevajag lietot, nē, vakcināciju tev nevajag veikt, tad diemžēl viņas arī bieži vien pakļaujas. Tas, ko mammas ne vienmēr ir izvērtējušas, ir reālais risks, jo tajā viedoklī ieklausās, bet vecākiem ļoti bieži nav visa informācija par to, ko jaunieši dara."
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina vecākus diskusijas ierakstu noskatīties kopā ar savām atvasēm SPKC sociālā tīkla "Facebook" profilā. Organizatori uzsver – šis var būt labs sākumpunkts atklātām sarunām ģimenē par tēmām, kas citādi nereti paliek neizrunātas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
