Iecerētie grozījumi attur investorus būvēt vēja parkus Latvijā: "Esam pēdējie Baltijā"
Asas diskusijas raisījusi Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Melņa (ZZS) virzītie grozījumi likumā, kas ļautu pašvaldībām ierobežot vēja parku apjomu savā teritorijā. Diskusijā TV3 raidījumā "900 sekundēm" trešdien, 1. oktobrī, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs norādīja, ka iecerētie grozījumi, uzliekot kvotas, gluži kā talonus, attur investorus no ieguldīšanas Latvijā un vēja parku attīstīšanas, atstājot Latviju kā pēdējo Baltijā pēc vēja saražotās enerģijas apjoma.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs no ZZS Jānis Irbe, vaicāts, kāpēc Klimata un enerģētikas ministrija virza grozījumus, kas paredz pašvaldībām iespēju atteikties no vēja parku projekta pie noteiktiem nosacījumiem, norādīja – regulējums iecerēts, lai nomierinātu sabiedrību.
Jaunais regulējums izziņots 28. augustā sasauktā preses konferencē. Pašvaldības nevarēs pilnībā atteikties no energoiecerēm. Šāda iespēja būs, ja vietvarā jau attīstās projekti ar vismaz 150 megavatu jaudu vai ja plānošanas reģionā ir jau projekti ar vismaz 500 megavatu jaudu.
Klimata ministrijā lēš, ka 150 megavatu vidēji nozīmētu viena vēja enerģijas parku. Līdz ar jauno regulējumu iecerēts arī tāds kā spēriens pašiem attīstītājiem, lai tie sāk aktīvāk rosīties.
"Likuma grozījumi tiek virzīti, lai sabiedrību kaut kādā veidā nomierinātu šobrīd. Pašreiz ir pārņēmusi dezinformācijas kampaņa, ka visās pašvaldībās, katrā pagastā pie katras mājas būvēs vēja parku. Tās ir absolūtas muļķības. Mēs cenšamies skaidrot, cik vien tas ir iespējams. Jo diemžēl mēs redzam, ka līdz šim tomēr ir atsevišķi attīstītāji (..), kas diemžēl ir sabojājuši šo kopējo iespaidu."
Diskusijā "900 sekundes" studijā Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs akcentēja, ka KEM iecere ir "slikts signāls" vispār investīcijām Latvijā un investīciju klimatam Latvijā kopumā. "Vienu dienu valsts saka, ka mums trūkst enerģijas, mums ir enerģētiskā krīze, mums vajag savas jaudas. Bet nākamajā dienā valsts saka: nē, mēs tagad gribam uzlikt kaut kādas kvotas, ka ir kaut kāds. Nezinu, atgriešanās Padomju Savienībā, talonu sistēmā, vēl kaut kur radīt kaut kādu mākslīgu administratīvu ierobežojumu," kritisks par ieceri ir Nāburgs.
Vienlaikus Nāburgs arī akcentēja, ka, raugoties uz vēja parku nozari kopumā, jāuzsver – Latvijā uzstādīti tikai 150 megavati jaudas. Toties Lietuvā jau 2000 megavatu jaudas, bet Igaunija tuvojas 1000 megavatiem.
"Lietuvas IKP, kā mēs zinām, šobrīd ir numur viens Baltijā. Mēs esam pēdējā vietā. Līdz ar to faktiski šis signāls, ko šobrīd mēģina sūtīt mums kā nozarei ministrija [Klimata un enerģētikas ministrija] un valdība, potenciāli ir, neinvestējot Latvijā enerģētikā, investējot citās valstīs. Varam investēt arī Lietuvā un Igaunijā. Bet jāsaprot, tad tam ir blakne uz ekonomisko attīstību kopumā. Blakus šiem vēja parkiem var veidot industriālos parkus, kuriem ir nepieciešama šī enerģija."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
