Uzņēmēji vēlas izbeigt 100% virsstundu apmaksu – Saeimā apspriež nozīmīgas izmaiņas Darba likumā
Saeimas darba kārtībā nonākušas būtiskas izmaiņas Darba likumā, kas izraisījušas pretrunīgu vērtējumu. Uzņēmēju organizācijas aicina uz pusi samazināt piemaksu par virsstundu darbu, kam nepiekrīt arodbiedrības. Tomēr sagaidāms, ka par to izdosies rast vienošanos. Savukārt vislielākos strīdus izraisījis uzņēmēju piedāvājums arodbiedrībām liegt bloķēt darbinieku atlaišanu. Šādām izmaiņām arodbiedrības saka kategorisku nē.
Padomju mantojums, kas nav raksturīgs demokrātiskām valstīm – tā uzņēmēju organizāciju pārstāvji trešdien Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē raksturoja spēkā esošo normu par virsstundu apmaksu dubultā. Darba devēji rosina piemaksu samazināt 50% apmērā, kā tas ir Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Ar piemaksu par virsstundu darbu 100% apmērā Latvija ir vienā saimē ar Krieviju un Baltkrieviju.
"Tas arī jocīgi izskatās starptautiski, kad mēs runājam ar investoriem un partneriem, ka esam vienādā regulējumā ar Krieviju, Baltkrieviju, nemaz nerunājot par konkurētspējas dimensiju. Domāju, ir ļoti atbilstošs brīdis to koriģēt," norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmēju ieskatā, virsstundām jābūt izņēmumam, nevis normai. Tas motivētu darba devējus palielināt atalgojumu, bet darbinieki nebūtu pārstrādājušies.
Mēs bieži vien redzam, ka virsstundu apmaksa tiek formulēta kā papildu atalgojuma gūšanas veids, kas pēc tāda principa, ja mēs gribam sasniegt darbinieku labbūtību, ir pretēji tam, ko mēs paši sakām. Tas kaut kādā veidā veicinātu gan izdegšanu, gan pārstrādāšanos, gan pārējo. Līdz ar to tā ir tāda pat uzsvaru maiņa.
Turpretī arodbiedrības iebilst – kamēr nav palielinātas algas, piemaksu samazināšana par virsstundām nav pieļaujama.
"Palieliniet darba algu, kāda būs Zviedrijā, un mēs piekritīsim virsstundu darba samazinājumam," saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.
Ņemot vērā šos iebildumus, Labklājības ministrija piedāvā likumā noteikt, ka piemaksu par virsstundām var ieviest 50% apmērā tikai tādā gadījumā, ja koplīgumā ir paredzēts algas palielinājums vismaz par 50% virs minimālās algas vai stundas likmes.
Labklājības ministrijas piedāvātais risinājums ir pieņemams kompromiss šobrīd, uz ko arī puses, lai gan ar sakostiem zobiem, tomēr mēs risinām tās izvirzītās problemātikas.
Tomēr vislielākie strīdi ir par spēkā esošo normu, kas liedz atlaist arodbiedrības biedru bez arodbiedrības piekrišanas. Pēc Gorkša teiktā, Latvija ir unikāla ar šādu regulējumu, ko viņš aicina atcelt.
"Visiem arodbiedrības biedriem aizstāvību – tāda norma pēdējā, ko mēs redzējām, tika atcelta Moldovā," norāda Gorkšs.
Arodbiedrības kategoriski iebilst šīs normas svītrošanai. "Saistībā ar arodbiedrību sarkano karodziņu jeb lupatu, saistībā ar arodbiedrību biedru aizsardzību. Šis ir fundamentāls kategorisks nē, kurā arodbiedrības neies, nepiekāpsies nekur," uzsver Rācenājs.
Nostājoties arodbiedrību pusē, Labklājības ministrija ir atteikusies šo regulējumu mainīt.
Neredzam, ka šo jautājumu ir iespējams kustināt un vienlaikus panākt mērķi, proti, sociālo mieru pie likuma pieņemšanas.
Savukārt deputātu teiktais liecina, ka Saeimā par to vēl gaidāmas diskusijas.
Deputāte Ingrīda Circene (JV) vaicāja, kāpēc Darba likumā vispār paredzētas atsevišķas tiesības tieši arodbiedrībām un to biedriem, lai gan to biedru skaits Latvijā ir neliels iepretim visiem darba ņēmējiem – aptuveni 8%.
Savukārt likvidējam iestādi, un arodbiedrība iestājas pozā – nē, jūs tos darbiniekus neatlaidīsiet. Tos, kas ir arodbiedrības biedri, jūs viņus neatlaidīsiet. Tad pasakiet, kur viņus likt? Un, ja mēs gribam samazināt publisko sektoru, pasakiet, kā mēs atlaidīsim?
Darba likumā paredzētas vēl vairākas izmaiņas. Komisijas vadītājs Andris Bērziņš cer, ka Saeima jauno regulējumu spēs pieņemt līdz gada beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
