Funkcionālais analfabētisms? Pedagogs: Daudzi mazākumtautību skolēni nav spējīgi mācīties latviski

Viena no skolām, kuru pedagogi vērš uzmanību, ka daudzu skolēnu valsts valodas prasmes ir nepietiekamas, atrodas Rīgā, Čiekurkalnā. Šī pamatskola iepriekš bijusi tā sauktā krievu skola, taču no šā mācību gada pievienota netālu esošajai 45. vidusskolai, kurā jau vēsturiski mācības notikušas tikai valsts valodā.

Skolas reorganizācija nāca ar pārmaiņām arī kolektīvā. To pameta aptuveni puse pedagogu, tādēļ palīdzēt un skolā mācīt vēsturi no septembra vidus uzņēmās Kaspars Spunde, kurš ir arī Rīgas domes deputāts. Par skolēnu sliktajām valsts valodas prasmēm viņš uzreiz jau brīdināts, taču, ieejot klasē, bijis pārsteigts, ka problēma ir tik plaša. "Apmēram pusei man uzticēto skolēnu no sestās līdz devītajai klasei ir problēmas ar latviešu valodu," viņš apliecina.

Problēmas dažādas, kāds nesaprotot skolotāja sacīto, cits nespējot atbildēt, tādēļ stundu vadīšana esot apgrūtināta. Daudziem pamatskolēniem arī vāja lasītprasme, tādēļ pedagogs ir skarbs – šajā bijušajā mazākumtautību skolā mācības notiek funkcionāla analfabētisma apstākļos.

"Funkcionālais analfabētisms ir tad, ka tu spēj izlasīt tekstu, taču nesaproti, kas tur ir rakstīts. Viņi pazīst latīņu burtus, iespējams, no angļu valodas, un spēj grāmatā tādā trešās klases līmenī izlasīt rakstīto tekstu, taču man ir aizdomas, ka viņi nesaprot to, ko izlasa," vērš uzmanību Spunde.

Vai Čiekurkalna skola ir rets izņēmums? Visdrīzāk ne! Par līdzīgu pieredzi stāsta arī Edvarts Krusts, kurš aizvadīto mācību gadu par skolotāju strādājis citā bijušajā mazākumtautību skolā – Rīgas 13. vidusskolā.

"Lielākā problēma ir tā, ka šīs bijušās mazākumtautību skolas nevar būt bijušās, tāpēc, ka viņas aizvien vai nu apzinātas politikas rezultātā, vai inerces dēļ tiek veidotas pēc etniskā principa. Tas nozīmē, ka vairums skolēnu nāk no krievu vai krievvalodīgo ģimenēm. Un iedomājaties situāciju, ja skolā arī vairāk nekā puse skolotāju nāk no šādas pašas vides, tādās attiecībās vienkārši nepaliek vietas latviešu valodai," norāda Krusts.

Izglītības kvalitātes valsts dienests nupat analizējis, kā līdz šim veicas ar pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Un eksperti secinājuši – grūtības esot aptuveni trešdaļā bijušo krievu skolu. Lielākās problēmas esot saistītas ar šo skolu direktoru nespēju pielāgoties pārmaiņām, tāpat kritika arī par pašu pedagogu darbu – aizvien daļai no tiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, pašiem ir izteiksmes grūtības un valodas kļūdas.

Tāpat secināts, ka daudzās bijušajās krievu skolās stundas tiekot vadītas kā lekcijas, skolēniem vielu stāstot, bet nedodot iespēju strādāt grupās un diskutēt par tēmu latviski.

"To mēs šajā skolās redzējām minimāli vai neredzējām vispār, kas, protams, norāda uz to, ka būtībā bērniem valodas lietojums nav nepieciešams šajās stundās un viņu valoda neattīstās," stāsta IKVD Uzraudzības departamenta direktors Maksims Platonovs.

Tāpat dienestā vērš uzmanību, ka būtiska ietekme veiksmīgai pārejā uz vienotu skolu ir latviskai videi, kas diemžēl arī šiem skolēniem bieži pietrūkstot gan skolā, gan, ļoti iespējams, arī ģimenē.

"Un šeit nav runa tikai par tādu mācību procesu, bet arī neformālo, proti, komunikāciju, arī jauniešu komunikāciju ikdienā, ārpus skolas esot, apmeklējot dažāda veida interešu nodarbības, vispār sabiedrības kontekstā," norāda Platonovs.

Savukārt izglītības ministre Dace Melbārde (JV), komentējot dienesta izvērtējumu, pauž – uz to var skatīties arī no otras puses – tas nozīmē, ka vairumā jeb divās trešdaļās skolu pāreja uz vienotu valodu norit atbilstoši.

Tomēr arī Melbārde atzīst problēmas, un tas lielā mērā saistīts ar to, ka iepriekš mazākumtautību skolas bilingvālajai izglītībai piegāja formāli: "Šobrīd šie bērni ir šī nepadarīta darba vai formālās attieksmes ķīlnieki. Līdz ar to katrai pašvaldībai vai, ja ir cits dibinātājs, piemēram, privātajai izglītības iestādei, ir jāizdara savi secinājumi. Un es uzskatu, ka pieaugušajiem cilvēkiem, kas šobrīd bērniem šo lāča pakalpojumu snieguši, ir reāli jāuzņemas par to atbildība."

Ministrija gan solās turpināt atbalstīt skolas, lai tajās mācības valsts valodā varētu notikt kvalitatīvi un arī paši bērni latviešu valodu iemācītos. Lai skolas piesaistītu pedagogu palīgus, logopēdus un pagarinātās dienas grupas pedagogus, arī šogad ir pieejams papildu finansējums, taču līdzšinējā pieredz liecina, ka tas nereti netiek izmantots. Daļēji arī tādēļ, ka Latvijā šādu speciālistu trūkst.