Bijušās mazākumtautību skolas jauno mācību gadu uzsāk ar latviešu valodas skolotāju trūkumu

Rīgas 75. pamatskolas direktore Ramina Skuja raidījumā "900 sekundes" atzina, ka jaunā mācību gada sākums skolām nāk ar lieliem izaicinājumiem, īpaši saistībā ar pedagogu trūkumu. "Biju nokomplektējusi visu pedagoģisko sastāvu, bet pēdējā brīdī latviešu valodas un literatūras skolotāja izlēma doties citā virzienā. Tieši šajās skolās, kurās vēsturiski mācījušies mazākumtautību bērni, profesionāļu trūkst visvairāk," skaidroja Skuja.

Direktore norādīja, ka pedagogu deficīts jūtams visā valstī un skolām bieži vien nākas savstarpēji "dalīt" speciālistus. "Ja kāda skola aizpilda vakances, cita paliek bez. Jaunu skolotāju nav tik daudz, un nereti viņi izvēlas arī pamest profesiju," sacīja Skuja. Viņasprāt, direktoru harisma un skolas vide bieži vien ir noteicošais faktors, vai skolotājs paliek darbā.

Īpaši liels izaicinājums šogad ir pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. "Mūsu prioritāte ir parādīt, ka varam integrēt dažādas tautības un kultūras vienā skolā, nedalot latviešu un krievu skolas. Galvenais ir pedagoģiskais personāls, kas ir valsts valodas nesēji," uzsvēra Skuja. Vienlaikus viņa atzina, ka pērn, vērojot mācību procesu, skolēni savā starpā praktiski nemaz nerunāja latviski.

Pāreja uz latviešu valodu radījusi arī sāpīgus lēmumus – vairāki pedagogi darbu zaudējuši, jo nav spējuši izpildīt valsts valodas prasības. "Pēc Valsts valodas centra pārbaudes vairāki skolotāji diemžēl neizturēja un nācās atbrīvot no darba. Tas bija izaicinājums gan skolai, gan vecākiem, jo atrast jaunus cilvēkus mācību gada vidū ir ļoti sarežģīti," sacīja direktore.

Skuja uzsvēra, ka izmaiņas skar ne tikai mācību saturu, bet arī ikdienas dzīvi skolā. "Svarīgi, lai arī tehniskais personāls un, piemēram, ēdnīcas darbinieki ar bērniem runātu latviešu valodā. Tikai tad integrācija notiek pilnībā," viņa norādīja. Vienlaikus skolā ieviesti arī citi jauninājumi – piemēram, mobilo telefonu lietošanas ierobežojumi no 1. līdz 9. klasei.