Spītējot politiskajām intrigām, Siliņa iztur uzticības balsojumu

Neuzticības izteikšanu bija rosinājušas Saeimā opozīcijā esošās partijas Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS). Balsojums notika apstākļos, kad pamatīgi sašķobījušās attiecības arī pašā koalīcijā starp "Jauno vienotību" (JV), "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Koalīcijas partneri ir solījušies vismaz pagaidām strādāt kopā, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu".

Noskaties: Kara cirvi koalīcijā vēl aprakt nav izdevies

Opozicionāri šoreiz demisijas pieprasījumu bija pamatojuši, apgalvojot, ka "valdība ilgstoši nespēj pieņemt izlēmīgus lēmumus, lai pārtrauktu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju".

"Jaunajai vienotībai" Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā – 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās – astoņi Saeimas deputāti. AS ir 13 deputāti, NA – 12 deputāti, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" – katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daļa no kuriem Siliņas valdībai nodrošina pavisam minimālu balsu vairākumu parlamentā.

Siliņa par valdības vadītāju kļuva 2023.gada 15.septembrī, Saeimā saņemot 53 deputātu atbalstu. Jaunas valdības izveide bija nepieciešama, jo iepriekšējais premjers – Krišjānis Kariņš (JV) – 17.augustā demisionēja.