Kontroli galvenajā iebrauktuvē Rīgas brīvostā no ostas policijas pārņēmusi mazzināma firma, kam pašai nav apsardzes darbinieku
Rīgas Brīvosta pirms kāda laika atlaida vairākus desmitus ostas policijas darbinieku. Tagad vienu no galvenajām brīvostas iebrauktuvēm apsargā privātfirma, ko nolīgušas stividorkompānijas. Kā ziņo bijušie ostas policijas darbinieki, caur šo punktu tiek vestas arī stratēģiski nozīmīgās NATO kravas. Firma, kas tikusi pie iespējas sargāt kontrolpunktu, nemaz pati nenodrošina apsardzes darbiniekus, bet to dara kāds viņu atrasts apakšuzņēmums. Tās īpašnieks pirms dažiem gadiem kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no viena saraksta ar Alekseju Rosļikovu.
Rīgas brīvostas teritorija ir plaša – no Vanšu tilta līdz jūras līcim. Pirms 14 gadiem to apsargāja Valsts policijas vienība "Apsardze", taču, kad pieauga NATO kravu apjoms, tika izveidota Ostas policija. Tā uzraudzīja kārtību un kontrolēja transportu posteņos. Pagājušā gada nogalē pārvalde atlaida 75 no 115 policistiem, pamatojot to ar kravu kritumu un finanšu taupību. Kopš tā brīža posteņos drīkst strādāt privātās apsardzes firmas. Savilkt jostas ostā mudināja Ekonomikas ministrs.
"Varbūt viņš ir nepatīkams un sāpīgs jautājums, bet bez šādiem sāpīgiem jautājumiem mēs nevaram runāt par ekonomisko izaugsmi."
"Nekā personīga" satika bijušos ostas policistus, kuri apmācīja privātos apsargus. Viņi pauž neizpratni par algām un nolīgto darbinieku kvalitāti. Privātie šobrīd strādā kontrolpostenī Delta1 Uriekstes ielā – tur ir lielākā kravu kustība ostā. Ņemot vērā, ka runātājs turpina karjeru drošības jomā, viņš nevēlējās atklāt savu seju.
"Mūsu galvenie punkti bija: Delta1 vārti, tur pie Uriekstes ielas – īpaši apsargājamā teritorijā. Tur visas NATO kravas arī iet cauri. ja gribas uzskaitīt, kas Latvijā iebrauc – tur to mierīgi var darīt. Kopā pat līdz pusotram tūkstotim auto diennaktī. Kad ienāca privātais, mēs viņiem rīkojām apmācības. Tāds SIA KDR un SIA ROR. Tie darbinieki tā arī paši nevarēja pateikt, no kuras firmas viņi īsti ir. Formāli jau tikai Latvijas pilsoņiem tur būtu jāstrādā, bet realitātē – pārsvarā krievvalodīgie. Tā arī bija, ja godīgi."
Atlaistajiem policistiem piedāvāja darbu jaunajā firmā, taču stundas likme bijusi ap četriem eiro. Uzņēmums nav gribējis apmaksāt nakts darbu papildus, tāpēc neviens no atlaistajiem policistiem tur strādāt nepiekrita. Apsardzes pakalpojumus izvēlējās stividorkompānijas, par galveno kritēriju nosakot zemāko cenu. Līgumu ieguva mazzināma kompānija ROR, kura apsargus piesaista no vēl vienas citas firmas – KDR.
Ostas teritorijā pie iebrauktuves DELTA 1 atrodas Muitas postenis, pēc tam Ostas policijas patruļauto, kas ik pa laikam kaut kur aizbrauc, un turpat blakus atrodas būdiņa. Tajā sēž privātās apsardzes kompānija. Apsargiem pie formas atpazīšanas zīmes, ka viņi pārstāv firmu ROR, lai gan faktiski tie ir apakšuzņēmuma KDR cilvēki. Raidījums "Nekā personīga", vaicājot, vai pareizi, ka apsardzē strādā KDR te ir, nevis ROR, norāda: "Mēs strādājam ROR, ja kādus jautājumus, te stāv Ostas policija." Raidījums apstiprina, ka noteikti aprunāsies arī ar Ostas policiju, tomēr atkārtoti vaicāja, vai firmas KDR un ROR ir savā starpā saistītas. "Mēs esam ROR apsardze. Redzat? ROR apsardze. Un viss," tādu atbildi raidījumam sniedza darbinieki.
Šeit, Latgales ielā reģistrēta firma, kas kopš pavasara apsargā Rīgas brīvostu. Bet kā saka firmas īpašnieks, viņu cilvēki to nedara – to dara apakšuzņēmējs, ar kuru noslēgts līgums.
Latgales iela 82.
(Raidījums "Nekā personīga": Sveiki! Igors Prohorovs?) Jā, klausos.
(Raidījums: Mēs interesējamies par Rīgas brīvostu.) Jā! Tikai bez kamerām. Tikai viens pret vienu. Tur ir tāda situācija, ka tur ir apakšuzņēmējs. Es esmu kā ģenerāluzņēmējs. KDR grupa tāda.
(Raidījums: KDR?) Jā, KDR.
(Raidījums: Tur sēdēja cilvēki ar uzplečiem, kur rakstīts ROR.) Jā, ROR tas ir pēc likuma. Šajā pusē viņiem ir KDR grupa sanāk. Viņiem ir apliecības, ka viņi ir no KDR grupas. Un visi jautājumi ir viņiem, kas tur ir tur.(…) Man ir līgumi. Kontrakti ar uzņēmējiem. Es slēdzu ar viņiem līgumu.
(Raidījums: Ar apsardzes firmām?) Nē, ar kompāniju – klientu. Es atrodu klientu, tālāk man ir apakšuzņēmējs. Viņiem ir cilvēki, un viņi piesaista cilvēkus tajos objektos.
(Raidījums: Bet tur ir kaut kādas drošības prasības, lai tajā objektā strādātu? Drošības sertifikāti vai kaut kas tāds? Tur nebija nekas vajadzīgs?) Agrāk varbūt bija. Bet tur visus jautājumus pie brīvostas. Mums it kā parastais objekts. It kā bīstams, bet tāda situācija..
Dzīvoklis Juglas ielā 51, Rīgā. Kompānija KDR, kas tad ir apakšuzņēmējs, kas piegādā savus darbiniekus otrai firmai ROR reģistrēta šeit daudzdzīvokļa mājas dzīvoklī Juglas ielā. Tās vienīgais valdes loceklis un īpašnieks ir Kirils Haritonovs. Raidījums "Nekā personīga" vēršas adresē, norādot, ka meklē firmu KDR, kas te reģistrēta. "Nezināšu par to," skan atbilde.
Mārkalnes prospektā 10, Rīgā samērā industriālā teritorijā, kur vairāk graustu nekā biroja telpu, raidījums "Nekā personīga" atrod mazu skabūzīti, kur arī atrodas kompānija KDR. Tā ir firma, kas piegādā apsardzes darbiniekus uzņēmumam ROR.
Firmas KDR durvis ir slēgtas. Soctīklos atrodamas fotogrāfijas, ka Kirils Haritonovs lepojas, kā apsargājis Krievijas režīmam lojālo reperi TIMATI, kad tas atklāja veikalu Rīgā.
Uzņēmums sadarbojies ar GHETTO GAMES, kas savulaik aktīvi atbalstīja "Saskaņu". Pats Haritonovs 2020.gadā mēģināja startēt Rīgas domes vēlēšanās no partijas "Alternative". Tās līdera Aleksandra Mirska publiskie izteikumi nevienmēr bijuši draudzīgi Latvijai. Alternative sarakstā kopā ar Haritonovu bija arī cits no apsardzes biznesa nākušais politiķis Aleksejs Rosļikovs.
Uzņēmumam KDR 2023. gadā uzsākts tiesiskās aizsardzības process nodokļu parādu dēļ, taču tas nav traucējis saņemt iespēju Rīgas ostā. Ieceltais administrators mums skaidro, ka tas juridiski firmai neliedzot piedalīties kādos iepirkumos.
Kad "Nekā personīga" firmas īpašniekam Haritonovam sāk uzdot jautājumus par viņa politisko pagātni, apsardzes kompānijas pārstāvis kļūst samērā neiecietīgs.
(Raidījums "Nekā personīga": Jūs 2020. gadā startējāt Rīgas domes vēlēšanās no politiskās partijas "Alternative".) Vot, kāds tagad sakars. Jautājums. Apsardzes kompānija un to, kas man bija pagātnē.
(Raidījums: Nu, tas bija pirms 5 gadiem.) Un?
(Raidījums: Jautājums – kāpēc tieši šis politiskais spēks?) Bez komentāriem.
(Raidījums: Kāpēc?) Tāpēc, ka bez komentāriem.
(Raidījums: Tur bija Aleksandrs Mirskis un Rosļikovs šajā politiskajā partijā.)
Bez komentāriem.
(Raidījums: Apsardzes kompānijā vienīgais valdes loceklis un īpašnieks esat jūs.) Un?
(Raidījums: Tieši tāpēc tāds jautājums.) Bez komentāriem. Vēl kādi jautājumi?
(Raidījums: Nu, tad kontroljautājums – Vai jūs varat precīzi pateikt, kam pieder Krima?)
Kas lūdzu? Jūs tagad nopietni? Visu labu cienītais!"
Rīgas brīvostas pārvaldnieks skaidro, ka privātfirmu piesaisti veikušas stividirkompānijas. Un viņš ticot, ka tās darbu uzraugot drošības dienesti. Rīgas brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam jautājot, cik daudz pārvaldei ir iespējas ietekmēt to, kāds uzņēmums tiek izvēlēts un kādas kompānijas pakalpojumi tiek izmantoti, no atbildes izvairās. "Ja mēs runājam par kompāniju kā tādu… Es saprotu, kurā virzienā jūs velkat," atbildot, norādīja Zeltiņš. "Latvijā licencēšanu veic Valsts policija. Tur ir atbilstošs process un es detaļas nespēšu izstāstīt. Bet tas, ko mēs prasām, lai kompānija ir ar apsardzes kompānijas licenci."
Zeltiņš arī sacīja, ka katram un ikvienam cilvēkam mēs kā ostas pārvalde mēs klāt netiekam, jo tur ir arī zināma datu aizsardzība. "Bet es ceru, ka tādā kopumā ir skaidrs, ka Valsts drošības dienests un pārējās instances noteikti tam seko līdzi," akcentē Zeltiņš. Vaicāts, vai dienesti ieradās pārvaldi informēt, ka būs konkrēta firma, atbildēja: "Iekšēji izņēmās un nonāca pie rezultāta – ok, būs šī kompānija." Taujāts, kādi principi tika izvēlēti, izraugoties apsardzes firmu, atbild – cena bijusi būtisks elements.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdim radusies situācija nešķiet normāla. Viņaprāt fakts, ka tik stratēģiski svarīgā objektā izvēlēties apsardzi pēc zemākās cenas principa turklāt, atrodot firmu, kas pati nespēj nodrošināt darbiniekus, liek uzdot jautājumus ostas uzraugiem.
"Manā skatījumā, šis ir bīstami un ostas pārvaldē ir iesaistīta kā Rīgas dome, tā attiecīgas ministrijas. Un viņu pārstāvjiem būtu nekavējoties jāreaģē."
"Es gan šo nevarēšu komentēt. Tas jārunā ar drošības ekspertiem. Uz ausi neizklausās labi, bet es šeit nebūšu jums noderīgs. (Raidījums: Bānes kundze nav neko stāstījusi, ka kaut kas tāds notiek?) Mēs ar Bānes kundzi neapspriežam ostas jautājumus."
"Šeit es gribētu uzdot daudzus jautājumus brīvostas vadībai. Un es ceru, ka atbildīgie cilvēki, kas atbild par to ministrijās, arī tos uzdos. Man diemžēl jāatkārto, ka Rīgas loma brīvostā ir nulle. Mums nav nekādas iespējas noteikt procesus, kas tur notiek un es varu komentēt tikai savu personisko viedokli, ka man tas šķiet dīvaini."
(Raidījums: Jums ir pārliecība, ka uzņēmums, kas ir paņēmi apakšuzņēmēju ir spējīgs izkontrolēt to, cik lojāli cilvēki tur strādā Latvijas valstij?)
Man ir pārliecība par mūsu drošības dienestiem.
Zeltiņš sola, ka pēc aptuveni gada būs izbūvēts jaunais satiksmes pārvads pie Kundziņsalas. Vienlaikus ar to digitalizēs iebrauktuvi ostā. Un tajā brīdī mūsu sižetā redzētajā postenī, ko apsargā privātais uzņēmums, satiksmes intensitāte mazināsies.
Lai gan ostas pārvaldnieks mums intervijā teica, ka "cerams, apsardzes darbiniekus uzrauga drošības iestādes", Valsts drošības dienests atbildēja, ka "par iebrauktuvju apsardzes personāla izvērtēšanu ir atbildīga Rīgas brīvostas pārvalde".
Vienlaikus drošības dienests esot "pievērsis uzmanību konkrētajai situācijai un veiks ar ostā par drošību atbildīgajām personām pārrunas iespējamu risku identificēšanai un novēršanai".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
