Izstrādātas vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai skolās
Uzklausot skolēnu un pedagogu vajadzības, izstrādātas vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai skolās. Šādas ceļa kartes vajadzīgas, jo mākslīgais intelekts kļūst par arvien biežāk izmantotu rīku gan pedagogu, gan skolēnu vidū. Tomēr līdz šim nereti valdīja neskaidrība par to, kad šos rīkus drīkst izmantot un kad tie nav vēlami.
Lai iedrošinātu pedagogus un skolēnus izmantot mākslīgo intelektu, tapušas vienotas vadlīnijas, kā šos rīkus pareizi lietot mācību darbā.
Izglītības ministrija aplēsusi, ka šobrīd mākslīgā intelekta rīku piedāvātās iespējas izmanto vairāk nekā puse skolēnu Latvijā. To vidū ir arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases audzēknis Kristers, kuram šīs tehnoloģijas kļuvušas par regulāru palīgu mācībās.
"Tas ļoti palīdz pašvadītā mācību procesā. Jo es mājās gluži ar skolotāju nevarēšu sarunāties, tādēļ mākslīgais intelekts ir kā palīgs, es mākslīgajam intelektam varu pajautāt kādu jautājumu, kas man nav skaidrs, un viņš man to var izskaidrot vienkāršā valodā, kaut kādā zinātniskā valodā. Tieši tā, kā es jautāju viņam," saka Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Kristers Bratjaga.
Tomēr mākslīgā intelekta rīku popularitātei augot, ne tikai skolēni, bet arī pedagogi saskārušies ar problēmu – neviens īsti nesaprata, cik plaši tie šādus rīkus drīkst izmantot. Tādēļ nupat tapušas vienotas vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai skolās, kuras Latvijas drošāka interneta centrs izstrādājis kopā ar Izglītības ministriju un jomas ekspertiem.
"Jo šobrīd tiešām brīžiem sajūta, ka mēs visi "pa kluso" to lietojam, bet īsti nevarējām saprast, vai to drīkst, vai tas ir pieņemami, ka skolotājs mācību materiālus gatavo izmantojot šos rīkus. Tā ka, jā, tas ir iedrošinājums, tā ir mūsdienu realitāte, izmantojam to, bet izmantojam jēgpilni un balstoties godīguma principos."
"Jebkuras vadlīnijas, kopā ar ekspertiem izstrādātas, palīdz skolotājam arī drošāk justies, lai izmantotu. Jo skaidrs, ka tās ir tehnoloģijas, līdzīgi kā internets šobrīd, kuras ikdienas darbā būs jālieto un tās prasmes visiem būs svarīgas. Vienkārši jāmāk tiešām gudri to izmantot."
Vadlīnijās noteikts, ka arī skolēniem ir brīva vaļa lietot mākslīgā intelekta rīkus, taču ar ierobežojumiem – skolām būtu jāļauj tos izmantot kā palīgu mācībās, taču nekādā gadījumā tiem nedrīkst prasīt atbildes kontroldarbos.
"Ja mums ir pārbaudes darbs, mēs neizmantojam mākslīgo intelektu, jo nepārbaudām mākslīgo intelektu, bet savas zināšanas. Savukārt ir gadījumi, kur projektu darbā, informācijas apkopošanā, informācijas vizualizēšanā, sīkākā izskaidrošanā, tādās situācijās varam izmantot un dažreiz pat mākslīgais intelekts ir vajadzīgs, lai dotu mums kādu radošu ideju."
To, ka jaunās vadlīnijas ir gaidītas, apliecina arī pedagogi. Piemēram, Carnikavas vidusskolas skolotājs Igors Ardaševs novērojis, ka attieksme pret mākslīgo intelektu skolās joprojām ir ļoti atšķirīga. Viņa skolā šīs tehnoloģijas tiek izmantotas brīvi, taču citviet valda ievērojama piesardzība.
"Zinu, ka man ir daudzi kolēģi, kuriem vadībā diezgan strikti saka, ka nē, izmantot nevar. Kaut arī mākslīgais intelekts ir arī liels palīgs, arī mācības stundas var nedaudz izmainīt, to mācību procesu. Un kopumā vadlīnijas katrai skolai atrisinās to skatienu, ko var un ko nevar."
Papildus šīm vadlīnijām šobrīd tiek izstrādāti arī metodiskie materiāli skolotājiem, kas palīdzēs tiem efektīvāk izmantot mākslīgā intelekta risinājumus mācību procesā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
