Izraēlas valdības pieeja nepalīdz miera procesam Gazas konfliktā, vērtē eksperts
7. oktobrī aprit divi gadi, kopš "Hamās" teroristu iebrukuma Gazas joslā, kas kļuva par vienu no melnākajām dienām ebreju tautas vēsturē kopš Holokausta. Toreiz grupējuma kaujinieki nogalināja, nolaupīja un izvaroja civiliedzīvotājus, aizsākot karu, kas joprojām turpinās un ir prasījis tūkstošiem dzīvību abās pusēs. Raidījumā "900 sekundes" NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts atzina – cerības uz mieru šobrīd ir vājas un starptautiskās normas šādos konfliktos kļūst arvien mazāk ietekmīgas.
"Mēs redzam, ka starptautiskās normas šobrīd spēlē diezgan mazu lomu. Tas attiecas ne tikai uz Tuvajiem Austrumiem – arī uz Ukrainu un citiem reģioniem. Cerība, protams, ir uz miera procesu, bet esošā Izraēlas valdības pieeja tam nepalīdz," sacīja Sārts.
Pēc Sārta teiktā, konflikta saknes ir dziļas un miermīlīgs risinājums tuvākajā laikā nav reālistisks.
"Tuvo Austrumu situācija jau kopš sešdesmitajiem gadiem ir zināma kā pulvera muca. Tur ir ļoti, ļoti grūti atrast labu risinājumu, un es nedomāju, ka šobrīd pēkšņi būs tas brīdis, kad viss mainīsies," norādīja NATO StratCom direktors.
Viņš piebilda, ka arī starptautiskās sabiedrības spiediens vairs nespēj panākt būtisku progresu un pat lielvalstu ietekme mazinās.
"Redzam, ka ASV kopējais ietekmes līmenis pasaulē samazinās, un līdz ar to pieaug autoritāro un demokrātisko valstu sāncensība. Tas nozīmē, ka šādi lokāli konflikti, kā Gazā, tikai intensificēsies," sacīja Sārts.
Viņš atzina, ka šobrīd pasaule piedzīvo bīstamu pārejas posmu, kurā līdzšinējā drošības sistēma vairs nestrādā, bet jauna vēl nav izveidojusies.
"Mēs esam mānījuši sevi ar domu, ka pasaulē var valdīt kārtība, miers un stabilitāte. Tagad redzam, ka tas vairs nedarbojas – un diemžēl konflikti kļūst par jauno realitāti," viņš sacīja.
Analītiķis atzīst – arī pašā Izraēlā politiskais virziens ir polarizēts, un premjerministra Benjamina Netanjahu valdības rīcība nereti saasina spriedzi. Tajā pašā laikā Rietumu sabiedrībā aug kara nogurums, kas ietekmē gan palīdzības apjomu, gan diplomātiskos centienus.
"Esošās valdības pieeja nepalīdz miera procesam, taču arī citas puses rīcība nav bijusi veicinoša. Tāpēc šobrīd dominē cerība, nevis konkrēts risinājums," piebilda Sārts.
Divus gadus pēc "Hamās" uzbrukuma Gazas joslā mieru neredz ne politiskā, ne militārā līmenī. Pēc Sārta domām, Tuvie Austrumi ir tikai viens no simptomiem globālajam pārmaiņu procesam, kurā pasaule kļūst arvien sadrumstalotāka.
"Mēs šobrīd esam posmā, kur autoritārie un demokrātiskie režīmi sacenšas ne tikai ideoloģiski, bet arī praktiski – karalaukos. Un tas diemžēl nozīmē, ka tuvākajos gados mieru sagaidīt būs grūti," rezumēja Sārts.
Izraēla un "Hamās" ir sākušas netiešas miera sarunas Ēģiptē, lai panāktu galīgu vienošanos par ASV atbalstīto Donalda Trampa plānu kara izbeigšanai Gazas joslā.
Trampa vīzija paredz pamieru, Izraēlas ķīlnieku atbrīvošanu un plašu humānās palīdzības piegādi Gazai. Lai gan abas puses principā atbalsta ieceri, joprojām pastāv domstarpības par "Hamās" atbruņošanās jautājumu un Izraēlas karaspēka izvešanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
