Ārvalstīs esošā Lemberga manta nemaz nav arestēta – vai tas draud ar zaudējumu
Valsts nespēju pārņemt tā sauktajā Lemberga lietā arestēto mantu no Rūdolfa Meroni šķetinājusi arī policija. TV3 Ziņas stāsta, kas atrodamas kriminālprocesa materiālos.
Pieci gadi pagājuši kopš Rīgas apgabaltiesa lēma atcelt Šveices advokātu Rūdolfu Meroni no Aivara Lemberga lietās arestētās mantas glabāšanas. TV3 Ziņās jau esam stāstījuši gan par to, kā un kāpēc agrākajam Lemberga sabiedrotajam, pēc tam pretiniekam uzticēja šo aktīvu pārraudzību, gan par izskanējušām aizdomām šo līdzekļu izšķērdēšanā.
Šie aktīvi pamatā sastāv no saistībām, akcijām un patiesā labuma guvēja tiesībām ārzonu uzņēmumos, kas tieši vai netieši saistīti ar savulaik tik ietekmīgo un ienesīgo Ventspils tranzītbiznesu.
Pēc tiesas lēmuma šī manta bija jāpārņem Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kas šobrīd no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt Valsts policijā izbeigts kriminālprocess par to, vai Meroni neesot licis kādus šķēršļus mantas pārņemšanai.
Lai mēģinātu šo lietu kaut kā atšķetināt, izprasījām Valsts policijai vismaz daļu no kriminālprocesa materiāliem. Daļu, kas attiecas uz tā izbeigšana, bet tas vismaz sniedz kaut kādu priekšstatu, kas tad īsti pēdējos gados ir noticis. Un uzreiz neliela atruna. Tālāk stāstīšu pēc būtības, vienkāršoti, nevis smalkās juridiskās niansēs.
Pēdējos gados tiešām notikusi sarakste starp Rūdolfu Meroni un Nodrošinājuma valsts aģentūru. Sākumā risinātas dažādas tehniskas lietas par to, kas īsti ir vai nav manta, ko ar to var darīt, kur tā glabājis un viss pārējais.
Meronī norādījis, ka ir gatavs nodot šīs mantas valdījumu tādā pašā veidā, kā viņam to piešķīra, proti, vienkārši parakstot samērā vienkāršu protokolu, apliecinot, ka viņš vairs nav šīs konkrētās mantas glabātājs. Nekas fizisks netiktu nodots, tāpēc ka jau no sākta gala viņam nekas fiziski netika nodots, piemēram, papīra formas akcijas. Attiecīgi neko tamlīdzīgu arī nevar nodot atpakaļ. Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūra norādīja, ka šāds risinājums viņiem nav pieņemams, jo pēc būtības nekas nemainītos. Tā būtu tāda kā formāla, pat iluzora kaut kādas mantas valdījuma pārņemšanu, bet dzīvē praktiski nekas nemainītos, tai skaitā attiecībā uz Meroni statusu vairākos uzņēmumos, kas ir iesaistīti šajā krimināllietā.
Savukārt Meroni norāda, ka viņš nav īpašnieks attiecīgajiem aktīviem un attiecīgi viņam uzticēta tikai un vienīgi mantas glabāšana, kuru viņš var nodot atpakaļ tādā apjomā, kādā viņam tā piešķirta. Viņš esot piedāvājis vairākus veidus, kā NVA to izdarīt, proti, Nodrošinājumu valsts aģentūrai, bet aģentūra nav piekritusi, savukārt citu risinājumu nav piedāvājusi.
Meroni bija nopratināts Šveicē par šo lietu pēc Latvijas lūguma. Savukārt Iekšlietu ministrija bija sākusi pārbaudi par Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcību. Mums ir izveidojusies tāds kā tiesisks strupceļš. No vienas puses, joprojām ir spēkā šis tiesas lēmums par to, ka manta būtu jāpārņem savā gadījumā valstij no Rūdolfa Meroni. No otras puses, ir izpildvara, kura saka, ka to nevar izdarīt.
Viena lieta, kas gan ir būtiska, ko Valsts policija norāda šajos materiālos. "2007. gada 17. decembra lēmums par aresta uzlikšanu mantai nav izpildīts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tas nav atzīts un piemērots attiecīgajās jurisdikcijās, proti, ārvalstīs. Līdz ar to ārvalstīs esošā manta nemaz nav arestēta." Šis ir jauns pavērsiens tajā visā. Tad nu dosimies mēģināt.
Gala mērķis, protams, Ģenerālprokuratūra, uz kuras šķietamām procesuālām neizdarībām norāts attiecīgajos materiālos. Protams, kopš šiem notikumiem pagājuši jau gandrīz 20 gadu.
Ko varēja darīt citādi, vai varēja darīt citādi? Galu galā Lemberga lietā arestētās mantas vērtību savulaik lēsa pat trešdaļas miljarda eiro apmērā.
Lemberga lietā bijuši vairāki prokurori. Pašreizējais valsts apsūdzības uzturētājs skaidro, ka tolaik, nu jau pirms teju 20 gadu, lemts par arestiem vairākiem desmitiem Latvijā reģistrētu juridisku personu, taču uz ārvalstīm tiešām neesot sūtīti tiesiskās palīdzības līgumi, lai arestus piemērotu arī tur – mūsdienu izpratnē čaulas kompānijām, piemēram, Britu Virdžīnu salās, Bahamu salās, Nīderlandē un Šveicē. Tolaik daudzas no šīm jurisdikcijām, faktiski tā sauktie ofšori, nemaz nemetās starptautiski sadarboties. Prasītu laiku, paredzamas pārsūdzības, kas varētu beigās izgāzt visu kriminālprocesu termiņu neievērošanas dēļ.
"Nevajadzētu būt nekādiem zaudējumiem. Jebkurā gadījumā tiesa, pieņemot šobrīd spriedumu, ja tas stājas spēkā tāds, kāds tas ir šobrīd, kur ir nospiests konfiscēt visus tos aktīvus, tad, protams, ka spriedums ir sūtāms uz katru šo jurisdikciju izpildei un tālāk jau attiecīgi jurisdikcijā lems. Tas jau nenozīmē, ka cita valsts arī obligāti izpildīs Latvijas nolēmumu."
Vēl viens iemesls, kāpēc neesot kārtotas procedūras ārvalstīs ir tas, ka valstij tāpat nebūtu faktiskas iespējas šos aktīvu kontrolēt vai uzraudzīt, piemēram, iecelt kādu savu pārstāvi uzņēmumos, par kuriem runa krimināllietā. Nav regulējuma, kā pārvaldīt kapitāldaļas, lai attiecīgi pieskatītu, kas vispār notiek ar attiecīgo mantu. Nebija toreiz, un satraucoši, ka nav arī joprojām.
"Tā tas diemžēl ir. Šobrīd procesa virzītājs var uzlikt arestu, teiksim, tik akcijām konkrētā uzņēmumā, cik pieder apsūdzētajai personai. Tas arī viss. Bet viņš nevar nekādā veidā ietekmēt, kā šīs kapitāls uzņēmumā tiks apsaimniekots, vai viņš netiks nobēdzināts caur dažādiem juridiskiem instrumentiem un viltībām."
Pie regulējuma arestētu kapitāldaļu pārvaldībai tiek strādāts jau gadiem, bet nesekmīgi. Tieslietu ministrija ar jaunu piedāvājumu grasās nākt klajā pavasarī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
