"Kinologa profesija nav tikai darbs, bet gan ir aicinājums", tā par profesiju saka Valsts policijas Kinoloģijas nodaļas priekšniece Gunda Šabanova. Ar Gundu mēs tikāmies vasaras noslēgumā Kleistos, lai ielūkotos kinologu darba vietas skaudrajās aizkulisēs un uzzinātu, kā ir strādāt kopā ar suņiem.
Par spīti novecojušām telpām, aukstām ziemām un minimāliem resursiem, kinologi turpina apmācīt četrkājainos kolēģus, kas ik dienu palīdz atrast pazudušus cilvēkus, narkotikas vai aizturēt bīstamus noziedzniekus.
Komisārs Reksis un pirms 10 gadiem paslēpts līķis
Gunda Šabanova savas karjeras izvēli kļūt par kinoloģi saista ar agrāko pieredzi un patiesu aizrautību ar suņiem – kā viņa pati saka "Komisāra Rekša iespaidā".
"Es jau no sava pirmā suņa sapratu, kur es iešu un ko mācīšos," stāsta Gunda, atklājot, ka viņas ceļš sākās ar skolu Smiltenē, kur viņa mācīja suņiem šķēršļu treniņus un piedalījās sacensībās.
Vēlāk viņa turpināja dienesta suņu specializācijas kursus, kas atvēra iespēju strādāt ar dažādiem dienesta suņiem, tai skaitā ar viņas pirmo suni Asko.
Savā pieredzē Gunda saskārusies ar daudz dažādiem notikumiem, bet īpaši atmiņā palicis gadījums, kur viņas suns spējis atrast pirms 10 gadiem noslepkavotu personu. "Slepkava nebija pārāk labi izdarījis savu darbu," komentējot notikušo saka Gunda.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kad visiem citiem jau cerība bija sākusi zust, Gunda ar savu suni devās mežā un atrada noslepkavoto. "Tas bija milzīgs gandarījums, kad suns man ziņoja, ka ir atradis. Es sākumā neticēju, bet sapratu, ka – ja suns rāda, ka ir, tad ir jātic."
Kinologa darbs nav tikai profesija, tā ir sirdslieta, ar patiku pret suņiem vien nepietiks, saka Gunda. "Kā es saku – primāri mēs esam policisti. Ar mīlestību pret suni vien nepietiks, tev ir jāpatīk arī profesijai. Tas ir smags darbs, arī apstākļi nav tie labākie. Jāatceras arī tas, ka suns visu laiku ir kopā ar kinologu. Vienalga, vai tu esi uz darba nespējas lapas vai atvaļinājumā, suns visu laiku ir tava atbildība," skaidro Gunda.
Kinologu ikdiena ir pilna izaicinājumu, taču ne tikai darba rakstura dēļ. Apstākļi, kuros viņiem nākas strādāt, bieži vien ir nožēlojami.
Kinologu mītne atrodas Kleistos. "Lokācija ir perfekta. Mēs esam meža ieskauti, šeit ir plašums, neesam gluži pilsētā, bet tepat, pabraucot pāris kilometrus, jau esam Imantā. Treniņiem tas ir perfekti," saka Gunda.
"Ziemā ir ļoti auksti. Esmu sēdējusi ar sildītāju pie kājām un tāpat drebējusi. Cilvēki slimo, ņem slimības lapas. Un es nebaidīšos atzīst, ka cīnāmies arī ar prusakiem," viņa saka.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lai kaut nedaudz sajustos komfortabli, kinologi paši remontē, tīra telpas un iegulda gan laiku, gan savus līdzekļus. "Remonts te noteikti ir vajadzīgs. Arī daži suņu voljēri ir novecojuši un bīstami," saka Gunda. Viņa atzīst, ka vieglāk būtu uztaisīt jaunu moduļu ēku nekā atjaunot esošo.
Lielu daļu apmācību kinologi veic ārā – lietū, sniegā vai salā. "Mums ļoti vajadzētu slēgtu angāru, kur strādāt jebkuros laikapstākļos. Tas palīdzētu gan cilvēkiem, gan suņiem. Tagad apmācības notiek ārā, un ziemā tas ir smagi," viņa skaidro.
Gunda norāda, ka Iekšlietu ministrijai iesniegtas vairākas iniciatīvas, tomēr tās iestrēgušas birokrātijas gaiteņos. "Mēs ceram, ka būs izmaiņas, bet pagaidām virzības nav. Būtu labi, ja mūs sadzirdētu," saka kinoloģe.
Gunda norāda, ka kinologa darbs nav viegls, bet viņi turpina darīt savu darbu ar degsmi un aizrautību. "Mūs notur tikai mīlestība pret šo profesiju. Nav viegli, bet tas ir darbs, kuram ir jēga. Suns ir tavs partneris, un, kad viņš palīdz glābt cilvēkus vai atrisināt sarežģītas lietas, tad saproti – viss šis ir tā vērts."
