Latvija varētu ietaupīt astronomiskas summas, bet… LTRK vadītājs norāda, ka politiķi meklē vieglāko ceļu

Endziņš, vērtējot 2026. gada valsts budžetu norāda, ka aizsardzības izdevumu segšana tiek veikta uz parāda un tas nozīmē lielus procentu maksājumus nākotnē.

Endziņš norāda, ka šādi politiķi meklē vienkāršāko ceļu un piebilst: "Tas, ko mēs aicinājām ar Darba devēju konfederāciju un Ārvalstu investoru padomi – meklēt līdzekļus, kur var ietaupīt, lai varētu novirzīt aizsardzības rēķinu segšanai – tas ir diezgan piņķerīgs un sarežģīts process."

Viņš atbalsta LDDK pozīciju – politiķiem meklēt vēl liekos izdevumus. Viens no virzieniem, ko var pagūt ietaupīt ir publiskie iepirkumi un Endziņš norāda uz Finanšu ministrijas aplēsēm, ka šādi varētu ietaupīt 4% no plānotajiem izdevumiem.

"Publisko iepirkumu apjoms šogad ir apmēram 5,4 miljardi – tad mēs varam sarēķināt, ka 4% ir diezgan apaļa summa – pāri pa 200 miljoniem. Un ja mēs raugāmies uz esošo budžetu nākamajam un turpmākajiem diviem gadiem, tur šī summa redzama nav," vērš uzmanību Endziņš.

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja un finanšu ministra Arvila Ašeradena no "Jaunās Vienotības" partijas biedre Anda Čakša solījusies budžetu pamatīgi revidēt.

LTRK vadītājs šajā amatā atrodas kopš 2011. gada un viņš ir redzējis, kā politiķi strādā un viņam ir šaubas, vai patiešām tiks veiktas būtiskas izmaiņas, par ko šobrīd tiek celta trauksme. Lai gan iespējas mainīt ir.

Endziņš vērš uzmanību, ka Finanšu ministrijas aprēķini ir veidoti ļoti piesardzīgi. Proti, pēc citiem šajā valsts iestādē rakstītajiem dokumentiem rakstīts, ka no šāda līmeņa reformas var ietaupīt no 7% līdz pat 35% un tās ir jau pilnīgi citas summas.

"Mēs aizgājām uz 4%, bet arī tas nav iekšā budžetā. Šī ir, kā viņiem patīk teikt, "fiskālā telpa", kuru var izmantot, piemēram, deficīta mazināšanai," uzsver LTRK vadītājs. Valsts parāda līmenis tuvojas tai zonai, ka tas kļūs par ļoti kritisku slogu Latvijai un tas satrauc uzņēmēju.