Saeima sola pamatīgi revidēt nākamā gada valsts budžetu

Tradīcija, kas aizsākās deviņdesmitajos, kad toreizējais finanšu ministrs Roberts Zīle ādas portfelī nesa budžetu uz Saeimu un pēc tam šo valsts tēriņu plāna simbolu atdāvāja politisko pēcteču lietošanai. Šādā gājienā tas bijis daudzu finanšu ministru tvērienā. Viņu vārdi iegravēti uz plāksnēm, kas piestiprināti pie vecā ādas portfeļa.

Nu jau pirms vairākiem gadiem toreizējais valsts maciņa turētājs Jānis Reirs (JV) mēģināja šo simbolu aizstāt ar neviennozīmīgi vērtētu koka darinājumu, un, iespējams, zīmīgi – tas, līdzīgi kā pēc tam pats politiķis attiecīgajā amatā, pārdzīvoja tikai vienu gadu.

Tagad gatavs jaunais tēriņu plāns.Trešdienas rītā vēl pēdējie tintes triepieni uz dokumentiem nākamā gada budžeta paketē un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) personīgi jau ceturto reizi valsts galveno politikas dokumentu nes uz parlamentu.

"Ja kāzās līst, tad saka, ka pārim būs daudz naudas un daudz bērnu. Nezinu, kā ir ar budžetu," teica Ašeradens.

Saturiski portfelī gandrīz 18 miljardu izdevumi, papildu nauda aizsardzībai, demogrāfijai un citām jomām, ieņēmumi gan tikai nedaudz virs 16 miljardu – attiecīgi prāvs, daudz kritizēts deficīts 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kas šoreiz neierasti salīdzinājumā ar citiem gadiem, no Saeimas pārstāvjiem izskan liela apņēmība sākt šiverēt budžetā, labot to, pārskatīt tēriņus. Turklāt šāds vēstījums ne tikai no ZZS pārstāvošās parlamenta priekšsēdētājas, bet pat no finanšu ministra partijas biedres.

"Šis ir specifisks budžets. Ir ļoti daudz jautājumu gan par parādu, gan – vai izdevumi ir pietiekami daudz samazināti. Mēs tos dzirdam katru dienu, mēs no tā neslēpjamies. Mēs esam gatavi skatīties šajās bāzes izmaksās," saka Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").

Saeimā sarežģīts laiks. Koalīcija iekšējo konfliktu nomākta, priekšā vēlēšanu gads. Finanšu ministrs gan uzskata, ka parlamentā spēs saglabāt disciplīnu un nesaplosīt budžetu.

"Koalīcijā tas uzbangojums ir aiz muguras, un ir konstruktīvs noskaņojums budžetu pieņemt. Protams, otrajā lasījumā būs jāmeklē risinājumi, es jau dzirdu, ka spīkere runā par to. Ne vienmēr valdība visu ir perfekti redzējusi," norāda Ašeradens.

No organizatoriskā viedokļa Saeimā sola nakts stundās budžetu neskatīt, kas iepriekš izpelnījies ļoti lielu kritiku. Arī bēdīgi slaveno kvotu, proti, nelielu naudas piešķīrumu dažādām pašiem parlamentāriešiem simpātiskām lietām, šogad nebūšot.

"Deputātu kvotas nav paredzētas, un varu teikt, ka arī nekur nav apslēptas. Vēl jo vairāk tieši tā iemesla dēļ, ka mēs redzam, ka mums ir jāspēj pārskatīt šie izdevumi," saka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Jau ceturtdien Saeimā gaidāmi balsojumi, lai budžetu un tā sauktos pavadošos likumprojektus formāli nodotu izskatīšanai komisijās.