Divi miljardi aizsardzībai un netiks celti pamatnodokļi – Siliņa par sasniegumiem budžeta veidošanā
Ieskicējot darbu pie 2026. gada budžeta, kas nu valdībā ir noslēdzies, un trešdien, 15. oktobrī, portfelis ceļos uz Saeimu, premjerministre Evika Siliņa (JV) intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" uzsvēra, ka tas ir liels visas sabiedrības sasniegums. Izdevies atrast balansu starp drošību, kas ir Eiropas lielais izaicinājums un atbalstu cilvēkiem.
"Protams, mēs šajā budžetā esam atraduši finansējumu aizsardzībai," intervijā sacīja Evika Siliņa. "Pirmo reizi finansējums aizsardzībai būs lielāks nekā divi miljardi eiro," pauda premjere. Tāpat viņa uzsvēra, ka vienlaikus izdevies necelt pamatnodokļus iedzīvotājiem, kas ir bijis salīdzinoši liels izaicinājums, meklējot iespējas ietaupīt. Tieši taupības pasākumus premjere redz kā jautājumu, kas budžeta kontekstā tiks visvairāk apspriests Saeimā.
Siliņa vērtē, ka sabiedrība, no vienas puses, pieprasa taupības pasākumus, bet, no otras puses, kad tiek piedāvāti konkrēti priekšlikumi, – allaž atrod argumentus, kāpēc samazinājums tomēr nav iespējams. "Pieņemsim, ja finansējums, kas ir samazināts publiskajā sektorā, zināmā mērā arī dažādos projektos, vai mēs ar to būsim mierā," par gaidāmajām debatēm Saeimā sacīja premjere.
"Tās debates ir bijušas karstas ar darba devējiem, ar arodbiedrībām. Arodbiedrības, protams, sagaida, ka būs lielāks finansējums, bet darba devēji saka, – ir jāsamazina. Manuprāt, tas, kas izdevās – izdevās atrast arī to līdzsvaru, lai tiešām mēs varētu nodrošināt gan atbalstu ģimenēm, gan ieguldīt izglītībā, kas bija ilgi diskutēts, bet tomēr ejam uz priekšu. Un tomēr nākamajā gadā ir 4,90 no IKP – finansējums NATO [Latvijas aizsardzībai], un 2027. gadā – 5% finansējums NATO. Tas ir milzīgs sasniegums, mūsu iedzīvotāju sasniegums."
Siliņa arī kategoriski nepiekrīt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenta Andra Bites kritikai par 2026. gada budžetu, kas ir "bezatbildīgs", jo balstīts uz valsts parādu. Tāpat Bite ir skeptisks par līdzšinējiem valdības centieniem īstenot taupības pasākums. "Es nepiekrītu Bites kungam," intervijā sacīja Siliņa. "Mēs esam par šo runājuši. Es arī ļoti labi atceros, kā mēs abi nonācām zināmā mērā pie tā provizoriskā cipara, kas būtu jāsamazina," pauda premjere, un norādīja, ka trīs gadu periodā publiskajā sektorā ieplānots 800 miljonu liels ietaupījums, kas, viņasprāt, ir būtisks samazinājums.
"Es domāju, ka mēs vēl daudz dzirdēsim arī diskusijas. Mēs samazinām darbinieku skaitu, štatus, izdienas pensijas esam uzlikuši galdā. Es domāju, ka arī par to būs karstas debates. Nevaram nerunāt par to, ka aizsardzība ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem. Mēs šobrīd maksājam arī kovidlaikā iegūtos parādus. Cilvēki saņēma, visi atceras – 500 eiro par katru bērnu, mēs neļāvām nomirt vai likvidēties mūsu daudziem uzņēmumiem. Es domāju, ka ir skaidrs, ka mēs šobrīd maksājam tos parādus."
Siliņas ieskatā, uzņēmēju satraukums šobrīd ir par to, ka kovidlaika parādi ir uz uzņēmēju pleciem. Vienlaikus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam ir uzticēts vadīt birokrātijas mazināšanas grupu, lai uzņēmējiem pašiem būtu iesēja turpināt darbu pie daudzu jautājumu "konsolidēšanas". Darbs pie budžeta aizvien turpinās, aizvien norit process, lai likvidētu daudzas valsts iestādes, un šim procesam nepieciešams sagatavošanās darbs – Finanšu ministrijā, Tieslietu ministrijā, Zemkopības ministrijā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijā. "Daudz kur iestādes tiek apvienotas, tiek likvidēti vadītāju posteņi, arī padomes," rezumēja Siliņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
