"Rail Baltica" nedienas turpinās: gadsimta projektam draud jauns sadārdzinājums, ko panākusi pati valdība
Kā to pagūt, kā to jēdzīgi pārvaldīt un, galu galā, kā par to samaksāt. Jautājumi, kas jau gadiem neliek mierā dramatiski iekavētajā un sadārdzināta "Rail Baltica" projektā.
Satiksmes ministrijā par tā saukto gadsimta projektu nevar aizmirst ne uz mirkli – pa ministrijas ēkas logiem redzams, kā turpina celt "Rail Baltica" Centrālo dzelzceļa staciju. Arī par šī projekta finansēm jautājumi bija, bet pagaidām izskatās, ka vismaz tie ir atrisināti.
Proti, sākotnēji iecerētais vēriens pārskatīts, kā arī pārdalīta Briseles nauda no citiem projektiem. Tas pats attiecas uz staciju Rīgas lidostā, un pašreizējais plāns paredz, ka sākotnēji šie abi satiksmes mezgli būs savienoti nevis ar "Rail Baltica", bet ar pašreizējā platuma sliedēm, pa kurām kursēs "Vivi" vilcieni.
Problēmu projektā gan netrūkst, un vienu no tām plāno radīt pati valdība. Runa par nākamā gada valsts budžeta paketē iekļautajiem grozījumiem Dabas resursa nodokļa likumā, palielinot attiecīgās likmes smiltij, grantij un kūdrai. Satiksmes ministrijā atzīst, ka šim lēmumam sagaidāma gana liela ietekme uz tā sauktā gadsimta projekta izmaksām.
"Protams, Satiksmes ministrija virzīja savus iebildumus dabas resursu nodokļa un attiecīgi vienību celšanai. Tās tika noraidītas. Precīzi aprēķini nav veikti. Ir aptuvenās aplēses, bet šobrīd es ar tām negribētu nākt klajā, lai nenotiktu manipulācija ar skaitļiem. [TV3: Apzinoties projekta mērogu, tās noteikti nav mazas summas…] Noteikti. Nav mazas summas."
Satiksmes ministrija virzījusi iniciatīvu atbrīvot "Rail Baltica" no attiecīgā nodokļa. Arī tas nav guvis atbalstu.
Savukārt Finanšu ministrijā un Klimata ministrijā TV3 Ziņām apliecināja, ka vispār nav vērtēts, kā likmju celšana varētu atsaukties uz "Rail Baltica".
"Tātad ar vienu roku mēs mēģinām atrast, kādā veida optimizēt. Ar otru – vienkārši uzliekam miljonus klāt par smilti un granti."
Šādi situāciju vērtē bijušais "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs. Kā jau ierasts, visi kaut ko dara, kopējo bildi neredz un savā atbildībā netur neviens.
Tieši šāda prakse mūs esot novedusi arī līdz šonedēļ daudz apriestajai jaunatklātajai "Rail Baltica" problēmai. Izmaksās faktiski četrkāršojies iecerētais divlīmeņu auto un dzelzceļa tilts "Rail Baltica" pamata trasē. Uzprojektēto risinājumu finansiāli pacelt nevar, tikmēr no militārās mobilitātes fonda attiecīgā pārvada balstiem jau piešķirti aptuveni 50 miljonu eiro, kurus tagad risks zaudēt pavisam.
"Prasības varēja izvirzīt 63 pašvaldības, kuras šķērso 200 kilometru pamata trase. Katra no pašvaldībām, kurai nebija slinkums, iemeta iekšā visādus idiotismus un muļķības, ne visas. Šeit ir viena no muļķībām, ko kāds bija izdomājis, ka mums vajadzētu HES baseinā regati taisīt, tieši tāpēc tilts jātaisa 12 metru augstumā."
Pēc tam gan tomēr augstums esot nedaudz samazināts.
Par visu šo jezgu pirkstus rāda arī bijušā nozares pārrauga Kaspara Briškena (P) virzienā. Viņa ministrēšanās laikā gan neizvēlējās tilta risinājumu, bet šādā veidolā tam saņēma militārās mobilitātes fonda finansējumu un sāka mēģināt to kaut kā salētināt.
"[TV3: Bet tur nav arī jūsu atbildība, ka mēs tagad esam attapušies pie nākamā tilta, kur mēs īsti nevaram saprast, ko ar to darīt?] Nav jau tas nekādas pārsteigums šis izaicinājums. Viens tilts vai otrs tilts, tāda ir mūsu ģeogrāfija. Tas vienmēr bija zināms, ka Latvijai Daugavas šķērsojums būs viens no dārgākajiem punktveida objektiem. Ja kādam ir kāda laba ideja, kā "pa lēto" tikt pāri Daugavai platā vietā, tad uz priekšu, bet ir skaidrs, ka šis tilts būs dārgs."
Ko ar šo visu darīt? Satiksmes ministrija par risinājumiem runā arī ar Eiropas Komisiju – gan par šīs naudas apgūšanas termiņa pagarināšanu, gan par iespējām to vispār saglabāt, mainot tehnisko risinājumu projektam. Atbildes vēl nav.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
