Uz saturu

"Tas nav izpildāms." Nozare bažīga par ministrijas ieceri reformēt slimnīcu sistēmu

Veselības ministrija rosina līdz 2029. gadam pāriet uz jaunu trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, kas aizstātu līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu. Ministrijas ieskatā, tam būtu jānodrošina kvalitatīvāku pakalpojumu pieejamību pacientiem. Pašu slimnīcu vidū gan domas par reformu dalās. Kamēr atsevišķās pašvaldībās jau sākta parakstu vākšana par vietējās slimnīcas saglabāšanu, citviet reformu sauc par ilgi gaidītu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Veselības ministrija iecerējusi reformēt slimnīcu tīklu, piecu līmeņu ārstniecības iestāžu vietā pārejot uz trīs līmeņu sistēmu. TV3 Ziņas skaidroja, kādu labumu tas varētu sniegt pacientiem.

Līdz šim slimnīcas Latvijā ir iedalītas piecos līmeņos. Augstāko – piekto – veido universitāšu slimnīcas, kam seko lielās reģionālās ārstniecības iestādes. Pārējie — zemākie līmeņi — attiecināti uz nelielākām reģionālajām un vietējām slimnīcām. Katram līmenim ir noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz to, kādi medicīnas pakalpojumi šādai slimnīcai jāspēj nodrošināt pacientiem.

Realitāte gan ir cita. Tā, piemēram, Valsts kontrole nesenā revīzijā secināja, ka, lai gan uz papīra šāds slimnīcu tīkls, kas sadalītas piecos līmeņos, izskatās labi, patiesībā tā ir tikai butaforija, jo virkne slimnīcu prasībās noteiktos pakalpojumus pacientiem sniegt nespēj.

Tādēļ Latvijā šobrīd radusies situācija, ka pat identiska līmeņa slimnīcās pacienti nevar saņemt vienādu pakalpojumu. Tas, ka šādas problēmas ir jau labu laiku, zināms arī Veselības ministrijai, kura tagad rosina tīklu reformēt. Esošo piecu slimnīcu līmeņu vietā tās iedalīt trijos līmeņos: daudzprofilu slimnīcās, reģionālajās slimnīcās un lokālajās ārstniecības iestādēs.

Sanita Janka
VM Veselības aprūpes departamenta direktore

"Mēs pētījām, kas vispār mums ir, kādas mums ir iespējas. Viena no galvenajām problēmām, kas ir mūsu valstī, ir cilvēkresursu trūkums, kad uz papīra viss ir kārtībā, bet būtībā dzīvē tas tā nenotiek. Un mēs par to maksājam, bet pacienti ne vienmēr šo veselības aprūpi var saņemt."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ministrijā skaidro, ka jaunie slimnīcu līmeņi un to sniegto pakalpojumu klāsts tiktu noteikts pēc iestādes kapacitātes, pieejamā ārstniecības personāla, infrastruktūras un sniegto pakalpojumu sarežģītības.

Neatkarīgi no līmeņa visās slimnīcās būs nodrošināta neatliekamā palīdzība, taču, lai varētu strādāt diennakts režīmā vai uzturēt, piemēram, dzemdību, ķirurģijas vai traumatoloģijas nodaļu, iestādēm būs jāizpilda konkrētas prasības. Cik slimnīcu to nespēs, ministrija pagaidām prognozēt nav gatava. Tomēr slimnīcu biedrībā jau tagad ienāk signāli, ka daudzas prasības ir pārāk stingras.

Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs

"Tur daudz kas ir uzrakstīts, kas pilnīgi nesaprotams ir slimnīcu vadītājiem, un daudzas lietas ir tādas, kuras tuvāko 20 gadu laikā nav izpildāmas. Piemēram, speciālistu pieejamība, ka jābūt vienam ķirurgam uz sešām pacientu gultām, tas nav izpildāms."

Par to, ka prasību dēļ slimnīcā pakalpojumu klāsts samazināsies, bažīties jau sākuši vairākos reģionos. Piemēram, Balvos savākti pat vairāki tūkstoši parakstu par slimnīcas saglabāšanu. Vietvarā ir bažas, ka jauno prasību dēļ slimnīca varētu kļūt par dienas stacionāru.

Inta Kaļva
Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece, ZZS

"(..) kas nozīmē, ka mūsu slimnīca paliktu par aprūpes pakalpojumu, kas ir pieejams tikai darba laikā un viss. Ko tas nozīmē Balvos, no kuriem Rēzekne ir 90 kilometru attālumā. Žīguri — pat 120 kilometru attālumā. Valmiera vēl tālāk. Kā jūs domājat. Ja jums būtu sieva, kam ir jāgriež ķeizars, vai būtu cilvēkam kaut kas tikko noticis, īpaši maziem bērniem — kā jūs domājat, vai mēs nokļūtu līdz slimnīcai? Par šo ir stāsts."

Tomēr nozarē domas dalās. Latvijas otrā galā — Kuldīgā — šādu reformu uzskata par nepieciešamu.

Andris Aniņš
Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs

"Mūs tas nekādi slikti neietekmē. Redzam tikai, ka vairosies finansējuma saņemšana tiem, kam tiešām ir pacientu plūsma un ir nepieciešams personāls. Mēs šobrīd personālu nodrošinām, pacientus apkalpojam, bet finansējumu saņemam tikai daļējā apmērā."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Veselības ministrija pauž – papildu nauda slimnīcām varētu būt, jo turpmāk, piešķirot finansējumu, tiks vērtēta arī pakalpojumu kvalitāte, lai stiprinātu tās ārstniecības iestādes, kas darbojas efektīvāk, nevis vienādi uzturētu visas slimnīcas neatkarīgi no rezultātiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm