Finanšu "drošības" spilvens kļūst plānāks – Latvijas iedzīvotāji spiesti izmantot uzkrājumus
Pēdējo mēnešu laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji izjutuši, ka viņu finanšu drošības spilvens kļūst plānāks. SEB bankas aptauja rāda – katrs trešais bijis spiests izmantot savus uzkrājumus, lai segtu ikdienas tēriņus vai neparedzētus izdevumus. Īpaši satraukumu rada tuvojošā apkures sezona, kad rēķini kļūs lielāki un budžets – saspringtāks.
SEB bankas uzdevumā uzņēmums "Norstat" veica aptauju, kurā piedalījās 1000 respondenti vecuma no 18 līdz 74 gadiem – viņi atklāja bieži vien tik neērto patiesību par savu personīgo finanšu stāvokli un uzkrājumiem.
Izpētot datus, secināts, ka drošības spilvens, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir vien nepilnai pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu "drošības spilvens" vai nu vispār nav (31%), vai ar to pietiks ne ilgāk kā vienam mēnesim (21%). Turklāt katrs trešais no tiem, kuriem uzkrājums ir, pēdējo sešu mēnešu laikā bija spiests to sākt izmantot.
"Tie ir bijuši arī atvaļinājumi, vasaras periods, skolas sākums, kad vecākiem ir lielāki izdevumi bērnus sagatavot skolai, protams, ir arī spontāni pirkumi un neparedzētas dzīves situācijas."
No aptaujas datiem izriet, ka vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes izjūt lielāku finansiālo stabilitāti – finanšu uzkrājums ir 53% vīriešu un 44% sieviešu. Vienlaicīgi sievietes biežāk atzīst, ka viņām vispār nav uzkrājuma – 34% pret 28%.
Bez uzkrājuma biežāk ir jaunieši līdz 29 gadu vecumam (37%) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (34%). Savukārt finansiāli visdrošāk jūtas pirmspencijas un pensijas vecuma ļaudis – 60% ir uzkrājums vismaz vienam mēnesim, bet tikai trešadaļa dzīvo tā teikt, no rokas mutē, bez uzkrājumiem.
"To arī cenšamies mudināt domāt – vienmēr pienāks Ziemassvētki, arī apkures sezona, tāpēc censties jau vasarā iepriekš pakāpeniski veidot drošības spilvenu, lai tad, kad pienāk sezona, mums ir rezerve, kas palīdz justies droši. Ja šobrīd nav nekādas rezerves, nekad nevajag atlikt, nav par vēlu sākt. Var sākt ar nelielām summām, pat, ja tie ir 10-20 eur mēnesī, tas jau ir labāk, sākt un veidot šo paradumu."
"Swedbank", pētot klientu paradumus, secina, ka iedzīvotāji kļuvuši apdomīgāki un cenšas uzkrāt naudu nebaltā dienām.
"Mēs redzam, ka to iedzīvotāju skaits, kuriem ir drošības spilvens sakrāts apmēram trīs algu apmērā, arī pieaug, to redzam no bankas datiem, pēc kona stāvokļiem un depozītiem. Kopumā sabiedrība virzās pareizā virzienā, kas ir pozitīvi."
Iespējams, ka tieši pēdējo gadu trauksmainie notikumi – Covid pandēmija, milzu inflācija, energoresursu cenu pieaugums Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ, liek cilvēkiem ar piesardzību raudzīties nākotnē, naudu lieki apkārt nešķērdējot, bet pietaupot.
"Cilvēks ar gadiem kļūst apzinīgāks krājējs, vecumam augot, parādās lielāka inerese gan par drošības uzkrājumiem, gan pensiju uzkrājumiem. Pensijas vecums tuvojas, jāsāk krāt, bieži tā ir dzīves pieredze, finanšu stresi, kā lielās apkures izmaksas, kas mūs pirms pāris gadiem pārsteidza fundamentāli, stresa faktori diemžēl vai par laimi rada to impulsu krāt, gatavoties."
Eksperti skubina sākt kaut vai ar mazumiņu, lai brīžos, kad naudu savajagās, to nevajag aizņemties no, piemēram, ātro kredītu firmām, bet gan no sevis – sava drošības spilvena, lai labākos laikos atliktu ietaupīto atpakaļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
