Dzīve bez uzkrājumiem ir latviešu dzīvesstils – eksperts skaidro, ko varam mācīties no kaimiņiem

Šī attieksme ir cieši saistīta ar zināšanu trūkumu par ieguldījumiem. Aptauja atklāj, ka 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata savas zināšanas par investīcijām par nepietiekamām. Škapars skaidro: "Mēs esam jauna valsts. Mūsu vecāki neko nezināja par akcijām, fondiem… un skolā šīs prasmes nemāca pietiekami." Lai gan finanšu pratības līmenis pakāpeniski uzlabojas, progress ir lēns, un Škapars atzinīgi novērtē centienus no komercbankām un centrālās bankas izglītot sabiedrību.

Igaunija tiek izcelta kā pozitīvs piemērs. Tur finanšu izglītošanās notikusi praktiski – caur darīšanu. Daudzi igauņi piedalījušies vietējo uzņēmumu akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā, tā iemācoties sekot tirgiem un saprast ieguldījumu būtību. Škapars uzskata, ka Latvijā šādu pieeju varētu attīstīt, veicinot vietējo uzņēmumu akciju pieejamību biržā: "Tas būtu ātrākais veids, kā uz to investīciju pusi aiziet."

Investēšanas iespējas Latvijā kļūst arvien pieejamākas arī mazajiem ieguldītājiem – sākot no viena eiro. Kā norāda Škapars, pastāv instrumenti, kas ļauj par niecīgām komisijām ieguldīt daļās no akciju indeksiem. Taču viņš uzsver ilgtermiņa ieguvumus, atsaucoties uz piemēru no Vācijas un Zviedrijas: "Zviedrijā sabiedrība daudz iegulda akciju tirgos un pēdējos 30 gados vidēji gadā ir nopelnījusi 9%, salīdzinot ar Vācijas 4%."

Noslēgumā Škapars uzsvēra arī otrā pensiju līmeņa nozīmi, aicinot sabiedrību to sargāt un nenoticēt maldīgiem priekšstatiem par ātru bagātību. Viņš brīdina: "Otrais pensiju līmenis ir mūsu katra lielākais mūža uzkrājums… Ja mēs to notērēsim tagad, mūs sagaida diezgan traka situācija pēc 10–15 gadiem." Viņš aicina iedzīvotājus būt tālredzīgiem un neatkārtot kļūdas, ko kaimiņvalsts Igaunija piedzīvojusi, ļaujot cilvēkiem priekšlaicīgi izņemt uzkrāto pensiju naudu, kas bieži vien noveda pie nepārdomātiem pirkumiem.