Starptautiskajā "SIMcartel" operācijā policija kratīšanu veica telekomunikāciju firmā "Inner X"
Izkrāpti ap 5 miljoniem eiro, organizēta migrantu kontrabanda, un izplatīta bērnu pornogrāfija. Starptautiskā izmeklēšanā atklāts interneta serviss, kas noziedzniekiem ļāvis, saglabājot anonimitāti, veikt neskaitāmus noziegumus. Pakalpojumu nodrošinājis uzņēmums Latvijā, kura telpās likumsargi oktobra sākumā veica kratīšanu. Tā nosaukumu policija neatklāja. "Nekā personīga" noskaidroja, ka runa ir par telekomunikāciju firmu "Inner X".
Oktobra sākumā Valsts policija sadarbībā ar likumsargiem no Austrijas, Igaunijas, Europol un Eurojust veica vērienīgu operāciju Rīgā un Pierīgā. Policisti kratīja 14 vietas. Izņēma 1200 simbox ierīces, kas ir speciāla tehnika, lai vienlaikus darbinātu vairākas mobilo sakaru sim kartes. Kratīšanas laikā atrada 40 tūkstošus tādu simkaršu. Izņēma arī serverus, četrus ekskluzīvus transportlīdzekļus un pilnībā pārņēma uzņēmuma IT infrastruktūru.
Likumsargi arestēja 430 tūkstošus bankas kontos un vairāk nekā 260 tūkstošus kriptovalūtā. Par Simcartel nodēvētās operācijas laikā aizturēja četrus cilvēkus. Pāris dienas vēlāk policija veica vēl 12 kratīšanas. Aizturēja vēl vienu cilvēku, kurš iepriekš bija izsludināts meklēšanā Igaunijā. Visi ir Latvijas pilsoņi.
"Viņiem bija legāls uzņēmums, kur viņi piedāvāja servisu, kuru mēs izmeklēšanas laikā uzskatām, kur tika piedāvāts pakalpojums, kas palīdz ne tikai kibernoziedzniekiem, bet arī cita veida noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem slēpt savas pēdas. Šajā gadījumā viņi piedāvāja mobilo telefonu numurus no vairāk kā 80 valstīm un, izvēloties sev vēlamo telefona numuru, varēja piereģistrēties vairāk nekā 160 dažādos servisos."
Lai reģistrētos, piemēram, "Whatsapp", "Telegram" vai "Signal" lietotnēs, ir vajadzīgs telefona numurus. Tas piesaista kontu konkrētai identitātei. Simcartel sniegtie pakalpojumi to ļāva apiet – noīrējot kādu no tūkstošiem numuru un atzīmējot vēlamo reģistrācijas valsti. Tos varēja izīrēt no dažām minūtēm, līdz pat gadam.
"Šis serviss nodrošināja to, ka anonīmi varēja reģistrēties ar citu mobilā telefona numuru, kurš nav saistīts ar viņu. Pavisam, šī servisa pastāvēšanas laikā dotajā brīdī mums ir iegūta informācija, ka tika izveidoti aptuveni 50 miljoni dažādi konti. […] Protams, ka mēs to nevaram apgalvot, ka visi 50 miljoni konti tika izveidoti priekš noziedzīgām darbībām. Vienkārši, izmeklējot mūsu kriminālprocesu, daļa no šiem kontiem tika izmantoti noziedzīgo darbību veikšanai."
Likumsargi izmeklē trīs iespējamus krimināllikuma pantu pārkāpumus – par tādu datu iegūšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot finanšu instrumentu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu grupā vai lielā apmērā un par elektronisko sakaru iekārtu identificēšanas datu izmainīšanu. "Nekā Personīga" noskaidroja, ka runa ir par telekomunikācija firmu "Inner X".
Uzņēmums "Inner X dibināts" 2018.gadā. Tajā oficiāli nodarbināti 9 darbinieki, un tam reģistrētas 5 adreses, no kurām divas atrodas šeit industriālajā rajonā VEF kvartālā.
"Firmas.lv" datubāzē kā "Inner X" mājaslapa reģistrēta "gogetsms.com". Tā ir lapa, kur varēja iznomāt virtuālos telefona numurus. Kompānijas apgrozījums strauji audzis – 2020.gadā tas bija nepilni 100 tūkstoši, bet 2023. gadā jau gandrīz 10 reizes liekāks – ap miljonu.
Uzņēmuma ofisa adrese ir Bērzaunes ielā. Par policijas operāciju te liecina ātrumā salabotās durvis.
"NP: Mēs interesējamies par uzņēmumu pretī jums. Kaut ko zināt par viņiem? Tur policijas operācija bija, vai ne?
Kristers: Jā
NP: Jūs bijāt uz vietas, kad viņi lauzās tur iekšā?
Kristers: Es biju uz vietas, jā, bet neko nezinu. Pēc tam tikai ziņās redzēju, kas tur notiek. […] Es tikai uzzināju tad, kad mēs dzirdējām baigos blīkšķus kāpņutelpā, nu koridorā. Es gribēju iet, pabāzt galvu, bet kolēģis teica, ka viņam liekas, ka kāds tur riktīgi izrēķinās…Tad mēs paskatījāmies, tur bija pilnajā ekipējumā, un viņi teica, lai mēs paliekam ofisā."
Aculiecinieks stāsta, ka likumsargi ēkā uzkavējušies gandrīz visu dienu. Neko aizdomīgu par kaimiņiem viņš nebija novērojis. Līdzīgi izteicās arī citi "Nekā Personīga" sastaptie biroju īrnieki. "Inner X" darbiniekus viņi ir iepriekš sastapuši, taču neko vairāk par tiem nezina.
Firmas vienīgā amatpersona un daļu īpašnieks ir Aleksandrs Špaks. Uzņēmumā figurē vēl kāda persona – agrākā valdes locekle un tagadējā prokūriste Margarita Špaka. Neviena no viņiem birojā nav un nav arī ēkā, kur firmai reģistrēts datu centrs.
Uzņēmumam pieder četri transportlīdzekļi – "Porsche" markas automašīna, divas "Teslas" un motocikls. Starp Valsts policijas publicētajiem attēliem no operācijas dienas redzams, ka viens izņemtais auto ir tāda paša modeļa "Porsche", kāds pieder "Inner X". Bilde uzņemta pie kādas daudzdzīvokļu mājas Juglā, ko Špaks uzņēmumu reģistrā norādījis kā savu dzīvesvietu.
"NP: Mēs meklējam Aleksandru Špaku. Dzīvotu šeit tāds?
Meitene: Nē viņa nav. Viņš šeit dzīvo, bet viņa šeit nav.
NP: Kur ir Špaka kungs? Kur mēs viņu varētu satikt?
Meitene: Viņš ir izolatorā.
NP: Viņš ir aizturēts?
Meitene: Jā."
Aizturētos simkaršu biznesmeņus policija atbrīvoja, apcietinājumā joprojām atrodas tikai viens – 1982. gadā dzimis vīrietis. Tas ir arī Špaka dzimšanas gads. Piekto aizturēto personu grasās izdot Igaunijai.
Uzņēmuma pārstāvi Margaritu Špaku nevar sastapt arī firmas juridiskajā adresē daudzdzīvokļu mājā Ķengaragā. Dzīvoklis viņai pieder, un to kā savu dzīvesvietu Špaka iepriekš norādījusi uzņēmumu reģistrā. Kā liecina zemesgrāmatas dati, 2020.gadā dzīvokli arestēja Valsts policijas ekonomisko noziegumu pārvalde. Pēc gada arestu atcēla. Šonedēļ īpašumu mēģināts atdāvināt.
"NP: Jūs patraucēja žurnālists Juris Jurāns no TV3 raidījuma "Nekā Personīga". Jums ir brītiņš laika?
MŠ: Nē, nebūs paldies.
NP: Es vienkārši vēlējos uzjautāt pāris jautājumus saistībā ar…"
"Jūsu uzdotie jautājumi ir saistīti ar kriminālprocesā skaidrojamiem jautājumiem, tāpēc, lai netraucētu izmeklēšanu, es uz šiem jautājumiem neatbildēšu."
"Piemēram, ja mēs runājam tieši par Latviju, kāds noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, krāpnieks atrodas ne Latvijā, un ja viņš grib izdarīt krāpšanu, piemēram, izmantojot "Whatsapp" aplikāciju, daudz lielāka iespēja pastāv, ka cietusī persona kļūs par upuri, gadījumā, ja sazināsies "Whatsapp" aplikācijā tieši Latvijas mobilā telefona numurs. Tas radīs lielāku ticamību. […] Kā viens no veidiem bija tieši "Whatsapp" aplikācija. Attiecīgā valsts, kur viņi bija nolēmuši veikt krāpšanu pret tās iedzīvotājiem, tas viņi izvēlējās šajā servisā šīs valsts numurus tieši."
Pēc policijas aplēsēm, izmantojot uzņēmuma servisu, Latvijā apkrāpti vismaz 1500 iedzīvotāji, no kuriem noziedznieki izvilinājuši aptuveni 420 tūkstošus eiro.
"JM: Tur dažāda veida krāpšanas tika izmantotas, kurās tika identificēts, ka tika izmantots konkrēti šis serviss.
NP: Tad sanāk caur īsziņām sūtītājām vai zvaniem? Es domāju par to pašu formu un veidu.
JM: Sīkāk mēs nevaram komentēt kādā veidā tieši šīs krāpšanas tika izdarītas, jo izmeklēšana joprojām turpinās, bet, jā, tās bija tiešsaistes krāpšanas."
Šai firmai pirmie uzmanību pievērsa izmeklētāji Austrijā. Jau 2022. gadā likumsargi pamanīja jauna tipa telefona krāpniekus, kuri izliekas par banku pārstāvjiem un sūta ziņas, lai iegūtu karšu un maksājumu kontu datus. Shēma darbojās gandrīz visās Austrijas provincēs.
"Izmeklēšanas laikā ievērojām, ka daži numuri un konti parādās vairākkārt. Sazinājāmies ar starptautiskajiem kontaktiem, lai noskaidrotu, ar ko tie ir saistīti, un atklājām, ka tie pieder "go get sms" servisam Latvijā, Rīgā. Tas mūs aizveda līdz šai kompānijai. Tad sazinājāmies ar partneriem no Latvijas un Igaunijas, kurā jau bija sākta izmeklēšana pret vienu no iesaistītajiem, un kopā ar sabiedrotajiem no Europol un Eurojust izveidojām kopīgo izmeklēšanas vienību."
Izmeklētāji atklājuši, ka Austrijā no 1700 iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro. Likumsargi ir pārliecināti, ka zaudējumu summa vēl augs. Latvijas policija pagaidām neatklāj, vai identificējusi arī citus ar uzņēmuma pakalpojuma starpniecību izdarītus noziegumus. Europols paziņojumā presei norādīja, ka noziedznieki arī organizējuši migrantu pārvadāšanu un pat izplatījuši bērnu pornogrāfiju.
"Serviss nodrošināja infrastruktūru, ļaujot klientiem izdarīt noziegumus, saglabājot anonimitāti. Pakalpojuma izmantotāji saistīti ar gandrīz visiem lielākajiem kibernoziegumu veidiem. […] Kā nacionālās koordinācijas iestāde esam identificējuši arī citus noziegumus, kuros šis pakalpojums tika lietots, tostarp cilvēku kontrabandas organizēšanai, izspiešanai un pat bērnu grūmingam."
Piedāvāt īrēt telefona numurus nav nelikumīgi. Tādus pakalpojumus sniedz arī citi uzņēmumi. Tos dēvē par sim fermām. Problēmas rada klienti, kas tās izmanto pretlikumīgiem mērķiem, uzskata kiberdrošības centrā "CERT.LV". Ir valstis, kā Lielbritānija, kur simbox iekārtu izmantošana ir atrunāta likumā – tās nav brīvi pieejamas lietošanai un to izmantošanai nepieciešams pamatots iemesls.
GINTS MĀLKALNIETIS
"Šāda tipa ierīces brīžiem lieto arī ļoti legāliem mērķiem, piemēram, kaut kādām telefoncentrālēm, kurām nepieciešamas vairākas izejošās līnijas […] Vai kādam vajag 40 tūkstošus izejošo līniju… Tas jau ir cits jautājums, tas noteikti nebūs kāds vietējais operators, kas to lietos saviem legālajiem mērķiem. Ir valstis, kur šāda veida iekārtas var lietot tikai, ja ir pamatots iemesls. […] Pie mums šāda regulējuma nav. Iespējams, ir laiks par to padomāt."
Austrijas izmeklētāji norāda, ka arī tur simbox ierīču lietošana ir atrunāta likumā – tās drīkst izmantot tikai licencēti telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji un neatbilstoša sim karšu izmantošana ir pretlikumīga. Tiesībsargi uzsver, ka problēmas rada tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ļauj noziedzniekiem anonīmi izdarīt noziegumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
