Siliņa Saeimā aizstāv nākamā gada valsts tēriņu plānu, izskan daudz kritikas
Premjerministre pirmo reizi Saeimas Budžeta komisijā aizstāv valdības sagatavoto nākamā gada valsts tēriņu plānu. Izskan daudz kritikas par dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem un parāda audzēšanu.
"Budžets drošākai nākotnei" – tā pati valdība nokristījusi sagatavoto nākamā gada tēriņu plānu. Siliņa otrdien ieradās Saeimas Budžeta komisijā, lai aizstāvētu savas komandas veikumu. Valdības vadītāja atzina, ka bija gana izaicinoši, bet tēriņi pārskatīti un panākta vienošanās par papildu naudu gan demogrāfijai, izglītībai un veselībai, gan aizsardzībai.
Budžets, kurā mēs esam veikuši investīcijas cilvēkos. Arī nodrošinot investīcijas aizsardzībā, mēs bieži aizmirstam, kur tā nauda aiziet. Vizuāli iedomājies gaisa aizsardzību, tankus, mīnas, bet viennozīmīgi vispirms tās ir investīcijas cilvēkos.
Opozīcija budžetu gan pamatīgi kritizēja. Pamatā par dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem un pieticīgu apetīti publisko izdevumu mazināšanā. Koalīcijas politiskie pretinieki pārliecināti, ka varētu griezt spējāk gan prēmijas, piemaksas un naudas balvas, gan tēriņus dažādām precēm un pakalpojumiem.
"Iepirkumi arī šajā tekošajā gadā. Mēs redzam kapitālsabiedrību "rebrendingus", autoparku atjaunināšana valsts pārvaldē," teica Saeimas Budžeta komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
"Tas ir tāds zināms mīts, ka tur ir dzīva nauda, bet tās nav. Tur ir liela daļa fondu naudas, pašvaldību finansējums. Tas, ko var ietaupīt… Ja ir vēlme noņemt benzīnu policistiem, ārstiem kādas algas vai to, kas viņiem ir vajadzīgs, lai viņi iepirktu savas lietas," norādīja Siliņa.
Liela daļa nākamgad paredzēto papildu izdevumu uzlikti uz parāda, izmantotas Briseles pieļautās atkāpes, un deficīts jau pārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta.
Jūs sakāt, ka mēs tos 1,5 miljardus aizsardzībai, iekšējai drošībai. Joprojām mēs dzīvojam stipri pāri saviem līdzekļiem. Tur aiziet varbūt 600 miljoni, bet mēs aizņemies 1,5 miljardus. Tas nevar turpināties ilglaicīgi.
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja sēdē atzina, ka budžeta sagatavošanā nav pārkāpti nedz nacionālie, nedz Eiropas Savienības rāmji.
"Vienlaikus mēs ar gandarījumu secinām, ka sabiedrība uztraucas par fiskālo ilgtspēju. Mēs arī uztraucamies. Diemžēl, sākot ar kovida laiku, mēs pilnā sparā izmantojam visu atļauto deficīta palielināšanu, varbūt aizmirstot, ka tāds [drošības] spilvens tomēr ir nepieciešams," komentēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Pēc valdības pārstāvju uzklausīšanas parlamenta komisijas deputāti ķeras pie pašas budžeta pakotnes izskatīšanas.
Saeimā balsojums par nākamā gada valsts budžetu un pavadošajiem likumprojektiem pirmajā lasījumā gaidāms jau nākamnedēļ. Savukārt pēc tam deputāti varēs iesniegt paši savus priekšlikumus par to, kā būtu grozāms un revidējams valdības sagatavotais tēriņu plāns.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
