Krāpnieki izdomājuši jaunu viltus Smart‑ID shēmu, uz kuras "uzrauties" var ikviens

Kibernoziegumu pētnieks Elviss Strazdiņš pēdējā laikā saņēmis desmitiem palīgā saucienus no cilvēkiem, kuriem izkrāpta nauda ar viltus Smart-ID shēmām. Viņš lēš, ka patiesais cietušo skaits ir krietni lielāks, taču tiem kauns par savu nelaimi runāt, kā jau bieži ir šādos gadījumos.

Smart-ID ir elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas metode, ko izmanto Baltijas valstīs. Tā ļauj cilvēkiem pierakstīties internetbankās, parakstīt dokumentus un veikt citus e-pakalpojumus, neizmantojot kodu kalkulatorus vai ID kartes lasītājus.

Noziedznieki masveidā sākuši izsūt īsziņas iedzīvotājiem, ka beidzies Smart-ID termiņš un mudina reģistrēties viltus mājaslapā.

"Piedāvā ieiet lapā, kur Smart-ID ir aizvietots ar vieninieku, tad to lapu nobloķē, izveido jaunu. Piedāvā ar banku verificēties, lai it kā ieietu savā Smart-ID, bet patiesībā autentificējoties "bankās", krāpnieks autentificējas īstajās bankās (..) Cilvēks ielaiž iekšā, krāpnieks sagatavo maksājumu – parasti visu, kas ir kontā! Cilvēkiem pat 4000 iztukšojuši vienā reizē," krāpnieku shēmu ieskicē Strazdiņš.

Naudu noziedznieki pārskaita uz kontiem ārzemēs, un tad "visi gali ūdenī" – līdzekļus neatgūt, jo pats konta īpašnieks ir iedevis krāpniekiem visus rīkus, lai naudu aizskaitītu.

"Jāpievērš uzmanība, kāda summa iet prom un vispār ar PIN2 apstiprināt autentifikāciju nekad nevajag, autentifikācijai tikai PIN1," uzsver Strazdiņš.

Bez kibernoziedzniekiem Latvijā savus noziegumus turpina telefonu krāpnieki. Aizvadītajā nedēļā policisti saņēma informāciju, ka Ludzas un Preiļu novados iedzīvotāji saņēmuši krāpnieku zvanus. Operatīvi reaģējot, likumsargiem izdevās novērst krāpšanas mēģinājumu un aizturēt divus naudas kurjerus. Vienā gadījumā krāpnieki netīšām piezvanīja policijas darbiniekam, un pēc piecu stundu sarunas pie viņa ieradās kurjers – 1995. gadā dzimis Ukrainas pilsonis, kuru apcietināja.

Otrajā gadījumā krāpnieki mēģināja iegūt kādas sievietes personas datus, informāciju par finanšu līdzekļiem, kā arī centās iegūt viņas uzticību, un pie viņas ieradās naudas savācējs.

"Šajā gadījumā tā saucamo naudas kurjeru aizturēt mēģināja cietušās vīrs, bet viņš izrāvās, aizmuka prom. Uz notikuma vietu izbraukušie policisti ar cietušās vīru pilsētā veica patrulēšanu un aizturēja personu, kas bija ieradusies pakaļ naudai, tas bija 2005. gadā dzimušais Ukrainas pilsonis. Pirmajā gadījumā runa gāja par 6000, otrajā par 5300 eiro," norāda Valsts policijas Ziemeļlatgales nodaļas priekšnieka vietnieks Guntars Kračus.

Latgales policisti atzīst, ka ziņojumi par krāpniekiem tiek saņemti teju katru dienu. Lai gan iedzīvotāji daudzkārt brīdināti neuzķerties uz apšaubāmiem telefona zvaniem, noziedznieki tāpat atrod jaunus veidus, kā piespiest lētticīgākos ļautiņus atdot tiem savu sūri grūti krāto naudu, un likumsargi lēš, ka darba būs daudz.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācija datiem, šogad četru lielāko Latvijas banku klientiem  izkrāpti aptuveni 7,8 miljoni eiro, taču patiesā zaudējumu summa, visticamāk, ir lielāka.