Uz saturu

Nav iespējams nepalielināt valsts parādu – Čakša par topošo budžetu

Trešdien, 5. novembrī, Saeimas sēdē pirmajā lasījumā skatīs likumprojektu par valsts budžetu 2026. gadam. Pāris stundas pirms gaidāmā notikuma Saeimas Budžeta komisijas vadītāja no "Jaunās Vienotības" Anda Čakša intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka divu nedēļu garumā īstenots intensīvs, tostarp arī vērtēts, cik pamatots ir valsts parāds.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Mēs ļoti nopietni esam gājuši cauri ministriju bāzes budžetiem, un tas ir bijis citādi nekā citus gadus," tā intervijā sacīja Čakša. "Mēs nevis sākām, kā parasti, ar jaunām iniciatīvām, bet izskatījām likumprojektus un uzklausījām iesaistītos, kurus likums skars." Tāpat Budžeta komisija esot devusies uz Valsts kasi, lai pārliecinātos, kā tiek vadīts valsts parāds, skaidrojot, vai valsts nākamā budžeta kontekstā neaizņemas par daudz, un vai varētu strādāt arī ar mazāku valsts parādu.

Vaicāta, kāds ir Budžeta komisijas redzējums, cik pamatots ir valsts parāda pieaugums, skaidrojot to ar nepieciešamību ieguldīt aizsardzībā, Čakša norādīja – protams, ka parādīts ir slikti. "Jautājums ir, kam izmanto naudu, kuru aizņemas," viņa norādīja. Viņasprāt, nepieciešamība Latvijai ieguldīt aizsardzībā, nozīmē ātrus ieguldījumus – pretgaisa aizsardzībā, cilvēkos, ekipējumā. "Ir nepieciešams finansējums un ātrs," tā vērtē Čakša. Toties rodas jautājums, kā var efektīvāk izmantot līdzekļus citiem mērķiem, vai Latvijas ekonomika aug kopumā.

Uzdodot Čakšai jautājumu tieši, kā viņa uzskata, vai bija iespējams nepalielināt valsts parādu, Budžeta komisijas vadītāja atbild noliedzoši. "Es domāju, ka nevarēja," norādīja deputāte. "Īpaši, ja mēs runājam par aizsardzību. Aizsardzības vajadzības, kas ir akūtas un uzreiz, mēs nevarējām citādāk [nodrošināt], kā aizņemoties," viedokli pauda Čakša.

Vienlaikus viņa arī izceļ, ka nākamā gada budžets ir salīdzinoši mazāk tendēts uz ekonomisko izaugsmi. Bez tās, pēc Čakšas domām, nav iespējams radīt pietiekami daudz naudas visām vajadzībām. Viena no nozarēm, kur būtu nepieciešamas investīcijas, ir izglītība, jo šī nozare cieši saistīta arī ar ekonomisko izaugsmi. Kā otrs rīks ekonomiskai izaugsmei ir neapliekamā minimuma pieaugums. "Tā kā ir ielikti arī rīki ekonomikas izaugsme. Varbūt to nav tik daudz, kā gribētos, bet ir jārēķinās ar tām vajadzībām, kas saistītas ar drošību un aizsardzību," uzsvēra Čakša.

Vērtējot situāciju veselības aprūpes nozarē, Čakša norādīja, ka pašreizējais finansēšanas modelis ir sevi izsmēlis. No vienas puses, valsts nespēj nodrošināt nepieciešamo naudas apjomu, bet, no otras puses, jāgūst arī pārliecība, ka sistēmā ieguldītā nauda tiek izlietota efektīvi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Anda Čakša
Saeimas Budžeta komisijas vadītāja, JV

Anda Čakša

"Es domāju, ka visām vajadzībām finansējuma šobrīd nepietiek. Mēs redzam, ka primārais ir drošību un aizsardzība. Nākamais, ja mēs skatāmies, veselība, ir tieši tikpat svarīgi. Bet, ja mēs izvēlamies nu to pirmo, kas mums ir jāizdara, tā ir drošība un aizsardzība, un noteikti ir jārunā ar nozares pārstāvjiem un jāmeklē risinājumi šajā budžetā."

Rezumējot Čakša akcentēja, ka 2026. gada budžetā uzvarējusi ir drošība, lai būtu "miers mājās". Viņasprāt, tas ir ļoti svarīgi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm