Neticama atkalredzēšanās: sešus mēnešus Somijas mežā klīdusi govs atnāk mājās ar teliņu

Piena lopkopis Pertti Salmi nevarēja noticēt savām acīm, kad 27. oktobra rītā redzēja govi Vilukas stāvot pie viņa kūts.

"Tas bija pilnīgs šoks," saka Salmi.

Vilukas bija aizbēgusi no Pirttilahti fermas Sinetā, Rovaniemī, aprīļa beigās un maija sākumā. Viņa bija pārlēkusi pāri žogam un aizskrējusi mežā.

Salmi uzskata, ka jaunā telīte varētu būt tikusi iebiedēta aplokā, jo arī govīm ir sava hierarhija.

Telīte maijā tika pamanīta vairākas reizes, un ciema iedzīvotāji mēģināja to atvest atpakaļ uz saimniecību, bet bez rezultātiem. Telīte neļāva sevi noķert.

Vasaras sākumā telīte pazuda bez pēdām.

Augustā un septembrī Salmi zaudēja cerību kādreiz atgūt telīti. Viņš bija dzirdējis no vietējiem iedzīvotājiem, ka šajā apvidū dzīvo savvaļas dzīvnieki.

"Es domāju, ka tā ir noslīkusi vai to apēduši lāči vai vilki. Es teicu alņu medniekiem, ka, ja viņi to sastop, viņiem jāatbrīvo tā no ciešanām, un es atbraukšu un savāktu gaļu no meža," atceras Salmi.

Govs bija pazemīga meitene

Salmi zināja, ka telīte bija grūta un ka viņai bija jāatnesas oktobra beigās. Tomēr viņš domāja, ka telīte bija dzemdējusi priekšlaicīgi. Viņš pieņēma, ka savvaļas telītes teļš nesaņemtu pietiekamu barību no mātes.

Pirmdienas rītā Salmi bija pārsteigta, redzot, ka Viluku sekoja apmēram vienu dienu vecs teļš.

"Es biju bez vārdiem," viņa teica, joprojām pārsteigta.

Viluka acīmredzot bija pietiekami paēdusies savvaļā, jo gan govs, gan teļš nebija novārguši, kad viņi atgriezās mājās.

Tomēr, pēc Salmi teiktā, govs bija ļoti pazemīga.

"Viņa skatījās uz mani ar nolaistām acīm, it kā sakot: "Es esmu šeit, vai tu, lūdzu, pabarosi mani?"

Salmi un viņa darbinieki atvēra govs aploka vārtus.

"Es teicu viņai, lai dodas turp, ka ir pienācis laiks iznākt no meža. Viņa turp devās ļoti pazemīgi," Salmi atceras tā rīta notikumus.

Sals dzīvnieku atved mājās

Marjukka Mattio, Centrālās lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku savienības eksperte, nekad nav dzirdējusi par līdzīgu gadījumu, kad govs pēc tik ilga laika būtu atgriezusies fermā.

Gan Mattio, gan Salmi uzskata, ka šis ir tā saucamais gadījums, kad sals dzīvnieku atved mājās.

Kad rudens pāriet ziemā, savvaļā vairs nav pietiekami daudz zāles, ko ēst, un zīdītājgovs uztura vajadzības palielinās vēl vairāk. Aukstāks laiks arī palielina govs uztura vajadzības.

"Tā noteikti bija jauna situācija telītei, kad viņai piedzima teļš. Labāk ir doties uz pazīstamu un drošu vietu, kur ir situms un patvērums, kas ir drošāks nekā mežā," uzskata Mattio.

Viņš uzskata, ka telītei ir  ļoti laimējies jo bēgšanas laikā nav sastapusies ar plēsējiem. Salmi pieņem, ka telīte ir paļāvusies uz saviem instinktiem un tādējādi izdevies izvairīties no sastapšanās ar lāčiem un vilkiem.

"Iespējams, tā ir sastapusi tos vai sajutusi, ka tuvumā ir cits dzīvnieks. Es domāju, ka tā ir apgājusi tos apkārt," piebilst Salmi.